51% noteikti atbalsta pensiju indeksāciju, bet 30% – drīzāk atbalsta.

Salīdzinoši biežāk pensiju indeksācijas atsākšanu no šī gada oktobra atbalsta iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 55 gadiem, cittautieši, nepilsoņi, kā arī iedzīvotāji, kas ģimenē nerunā latviešu valodā.

Pensiju indeksācijas atsākšanu no 2013. gada oktobra neatbalsta 7% iedzīvotāju. 2% – noteikti neatbalsta, bet 5% – drīzāk neatbalsta.

12% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Salīdzinoši biežāk viedokli par pensiju indeksācijas atsākšanu no 2013. gada oktobra ir grūti paust iedzīvotājiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) aprīļa sākumā pēc tikšanās ar Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) žurnālistiem paziņoja, ka jautājumu par pensiju indeksēšanu jau šogad varētu pārskatīt pēc pirmā pusgada, kad būs redzams, kāda situācija ir sociālajā budžetā. Taču pensiju indeksēšana, ja tam būs līdzekļi, varētu notikt tikai ar noteikumu, ka indeksētas tiek mazās pensijas. Savukārt finanšu ministrs Andris Vilks (V) izteicās, ka pensiju indeksācijai šogad varētu atvēlēt tikai dažus miljonus latu, tādējādi šāds solis šogad būtu vairāk pozitīvs žests.

Tikmēr labklājības ministre Ilze Viņķele (V) aģentūrai LETA norādīja, ka pensiju indeksācijas atsākšana šogad ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja sociālā budžeta deficīta sarukuma tendences būs līdzīgas kā pagājušajā gadā. Līdz ar to nepieciešams sagaidīt pusgada datus par sociālā budžeta izpildi. Viņa skaidroja, ka janvāris un februāris tradicionāli ir mēneši, kad sociālo iemaksu iekasēšana sokas lēnāk, tāpēc runāt par tendencēm pēc pirmā ceturkšņa rezultātiem nevarēs.

Turpmākajos gados pensiju indeksācija plānota atbilstoši inflācijai. Šogad gada vidējā inflācija varētu būt starp 1% un 1,5%, lēsa Vilks. Ja inflāciju skata griezumā gads pret gadu, tad tā ir 0,6%, «principā nulle», vērtēja ministrs un atzīmēja, ka arī pērn inflācija bija mazs skaitlis.

Pensiju indeksācija ar atpakaļejošo datumu nav plānota.