Vaiņode – trūcīgo skaita rekordiste

Vaiņode - trūcīgo skaita rekordiste

Vislielākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Vaiņodes novadā – 33,64%,
un tam seko Ciblas novads, kur 24,4 % dzīvojošo ir trūcīgi, atsaucoties
uz Labklājības ministrijas datiem, svētdien vakarā vēsta Latvijas
Televīzijas raidījums «De facto».

Vismazākais trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars ir Pierīgas novados, ko par savu dzīvesvietu izvēlējušies turīgākie rīdzinieki. Tur trūcīgo īpatsvars nepārsniedz pat divus procentus. Taču no galvaspilsētas attālākos reģionos tāda greznība asociējas vien ar meksikāņu seriāliem. Teju katram piektajam cilvēkam ienākumu līmenis mēnesī nepārsniedz 90 latu slieksni Aglonas, Baltinavas, Kārsavas, Rugāju, Viļānu un Zilupes novados. Visneapskaužamākajā situācijā nokļuvuši dzīvojošie Ciblas un Vaiņodes novados.

Vaiņodes novada pašvaldības teju galvenā funkcija – stutēt savus iedzīvotājus ar dažāda veida pabalstiem. Tā bieži vien palīdz segt trešdaļu no operācijas izmaksām slimnīcā, kompensē medikamentu iegādi vai vismaz samaksā pusi no dzīvokļa remonta izdevumiem.

Trūcīgo iedzīvotāju īpatsvars strauji palielinās. Vēl pirms diviem gadiem tādi bija 22,1 %, taču tagad jau uz pusi vairāk. Pašvaldība šo tempu palēnināt nespēj. «Lielākā daļa ir pensionāri. Pensijas ir ļoti zemas. Kauns citreiz skatīties uz cilvēku, kurš saņem 40 latu pensiju,»  pauž Vaiņodes novada domes priekšsēdētājs Visvaldis Jansons (vēlētāju apvienība «Vaiņodes novada attīstībai»).

«Viens no būtiskākajiem apstākļiem, kāpēc šī atšķirība ir pat tik liela, ka mēs tomēr atrodamies tranzīta ceļa malā. Mūsu novads ir izvietojies abās pusēs un arī mūsu novadu perpendikulāri šķērso labs ceļš: Vaiņode – Kuldīga, kas nodrošina cilvēkiem iespēju nokļūt tuvākajās apdzīvotajās vietās, kas ir lielākas par Skrundu un tur atrast darbavietas,» iemeslus tam skaidro Skrundas novada priekšsēdētāja Nellija Kleinberga («Reģionālā alianse»).

Iespējams, vieglāk pašvaldībai ir izmaksāt nepieciešamo pabalstu nevis meklēt veidus, kā trūcīgo iedzīvotāju skaitu mazināt. Tomēr arī ar sociālo palīdzību nesokas tik viegli. Vienā novadā – Ciblā – pērn ne reizi nav izmaksāts obligātais dzīvokļu pabalsts. Tāpat tikai retajā novadā dzīvojošajiem izsniedz garantēto minimālo ienākumu jeb GMI, kas lielāks par 35 latiem.

Labklājības ministrijas speciāliste Ilze Skrodele-Dubrovska, kas apkopojusi datus no 119 pašvaldībām, secinājusi, ka «apmēram 28 pašvaldības bija tās, kuras bija noteikušas augstāku – līdz 90 latiem – šo GMI līmeni». Lai arī Latgale uzskatāma par nabadzīgāko reģionu, tieši tur vislielākais pašvaldību skaits – 8 – trūcīgajiem maksā vairāk par 35 latiem mēnesī. Dāsni ir arī Pierīgas novadi. Savukārt pašu minimumu visbiežāk trūcīgajiem atvēl Kurzemē.