Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības telekomunikācijas uzņēmuma “Tet” valdes priekšsēdētājam Jurim Gulbim un vēl četrām personām par līdzdalību krāpšanā digitālās televīzijas ieviešanā, kā rezultātā “Tet” nodarīti 7 585 533 eiro zaudējumi, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Jaunas apsūdzības digitālās televīzijas ieviešanā Latvijā. Prokuratūra apsūdz “Tet” valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi par dalību krāpšanā. Tiesībsargi uzskata, ka bēdīgi slavenā “Kempmayer” saistību pārņēmējs kompānija “Hannu digital” ciparu televīzijas projektā tika iesaistīts mākslīgi un Gulbis izmantojis “Lattelecom” īpašnieku un padomes uzticību. Zaudējumu apmērs ir vairāk nekā septiņi miljoni eiro.

Gulbis apsūdzībai nepiekrīt un to nekomentē, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Līdz ar viņu apsūdzētas vēl četras personas. Viņš no amata nav atstādināts. Uzņēmuma ‘Tet” padome noalgojusi kriminālistikas ekspertus, kuriem līdz gada beigām jāpārbauda Gulbim un pārējiem darbiniekiem inkriminētie noziegumi.

150 miljonu dolāru dārgā pāreja uz digitālo televīziju tika izplānota pirms 20 gadiem, kad Latvijas premjers bija Andris Šķēle. Tas bija iecerēts kā negodīgas peļņas projekts. Par jaunās televīzijas atslēgas uzņēmumu kļuva dziļā slepenībā izraudzītais Londonā reģistrētais “Kempmayer Media Limited”, kas izrādījās klasiska pastkastītes firma ar ārzonās paslēptiem īpašniekiem.

Afēru atklāja 2003.gadā un uz apsūdzēto sola sēdās 20 personas, tajā skaitā Šķēles ģimenes uzņēmumu grāmatvedis Harijs Krongorns. Lieta iztiesāta jau divās tiesu instancēs un šā mēneša beigās gaidāms Augstākās tiesas verdiks.

To, ka “Kempmayer” bija izveidota kā čaula viena mērķa sasniegšanai, atzina arī Stokholmas Starptautiskās tirdzniecības palātas šķīrējtiesa un lika samaksāt valstij vairāk nekā piecus miljonus eiro. Tos, par Šķēles aizdotu naudu, samaksāja Andrejs Ēķis, “Kempmayer” akcionāru sastāva organizētājs. Un šeit meklējams sākums tam, kas, prokuratūras ieskatā, ir uzskatāma par digitālās televīzijas projekta otro afēru.

“Kempayer” naudu bija paguvis iztērēt digitālās televīzijas iekārtās, kas no 2003.gada rūsēja muitas noliktavās Latvijā. Un gadus vēlāk tika uzstādītas testa režīmā Zaķusalas tornī. “Kempmayer” raidītājus un galvas staciju kopā ar parādu Šķēlem pārpirka Gintara Kavača vadīta firma. Kavacis savulaik bija liels ziedotājs Šķēles vadītai partijai. Lai Šķēle atgūtu iztērētos miljonus un vecie raidītāji nestu ienākumus, Kavača firmai “Hannu Digital” bija jākļūst par ciparu televīzijas ieviesēju vai partneri. Risinājums tika atrasts 2008.gadā sadarbībā ar “Lattelecom”, tagadējo “Tet”, kura vadītājs tolaik un tagad ir Juris Gulbis. “Tet” šefs savulaik Šķēlem piederošajā “Ave Lat grupā” bija finanšu direktora vietnieks.

“Lattelecom” uzvarēja Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā par ciparu televīzijas ieviešanu kopā ar apakšuzņēmēju “Hannu Digital”. Taču darījumu 2009.gadā apšaubīja Valsts kontrole. Tā uzsvēra, ka konkurss speciāli bija organizēts tā, lai bez maznozīmīgās komercfirmas nevarētu iztikt. Lai gan tehniskā infrastruktūra bija “Latvijas valsts radio un televīzijas centra” (LVRTC) kompetencē un tā visā Latvijā bija gatava pārejai uz ciparu televīziju, nolikums prasīja, lai uzvarētājs tūlītēji nodrošina apraidi Rīgā un tās apkārtnē. Vienīgā, kas to varēja izdarīt bija “Hannu Digital”, kura jau bija uzstādījusi vecajās “Kempmayer” iekārtas.

Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas departamenta direktore (2009.gads) Marita Salgrāve norāda: “Es tiešām šo revīziju ļoti labi atceros. Un atceros tā iemesla dēļ, ka pārkāpumus revidenti konstatēja praktiski katrā darījuma solī. Konkursa nolikumā, atšķirībā no valdības pieņemtā lēmuma par pēdējām tehnoloģijām (jaunākajām), ko saucam par MPG4, tika iestrādāta vecākas tehnoloģijas iegāde, kas ir MPG 2. Tieši šīs tehnoloģijas bija “Hannu Digital” rīcībā. Revidentiem ir grūti analizēt cēloņus, revidenti redz pazīmes. Un faktus. Tieši tāpēc šīs pazīmes tika iesniegtas tiesībsargājošām iestādēm. Un tās tālāk ar savām metodēm saprot šos cēloņus, kurš ko un kāpēc.”

Valsts kontroles ziņojums nonāca Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB). 2010.gadā tika ierosināts kriminālprocess. Un tika vērtēta ne tikai paša konkursa likumība, bet arī vēlāk saslēgto līgumu pamatotība. Mainoties trim izmeklētājiem, lieta bez virzības atradās līdz pat šai vasarai. Augustā prokuratūra uzrādīja pirmās apsūdzības. Izmeklēšanā atklāts, ka “Lattelecom” bija plānojis “Hannu Digital” desmit gados samaksāt 15 miljonus eiro. Summa vairākkārt pārsniedza “Hannu Digital” piederošo “Kempayer” iekārtu vērtību. Un jau ar pirmo maksājumu raidītāju vērtība tika nosegta. Taču līgumā slēpti tika iestrādātas vairākas citas pozīcijas, lai “Hannu Digital” saņemtu pēc iespējas lielākus finanšu līdzekļus no “Lattelecom”. Un maksājumi tika maskēti zem dažādām pozīcijām. Piemēram, nepilnus divus miljonus “Lattelecom” komercfirmai skaitīja it kā par tās īpašo pieredzi, unikālajām zināšanām, ko angliski dēvē par “know-how” (zini kā).

Prokurors Monvīds Zelčs norāda: “Mēs to viņu “know-how” izvērtējām. Būtībā tas atzinums, kādu mums arī eksperti deva – tas nebija nekāds “know-how”. Tas nesatur nekādu “know-how”. Visi tie dokumenti, ko viņi tur iesniedza, nekādā mērā neatbilda šim te “know-how”. Būtībā tas ir par tukšu gaisu. Vienkārši līgumā tika aprakstīta šāda pozīcija,(mūsu ieskatā tā bija tāda blēdība), ka viņiem ir tādas zināšanas, par ko viņiem pienākas tādas summas. Bet patiesībā tika samaksāts, tāpēc, ka bija tāda noruna.”

Tāpat vienošanās paredzēja, ka sākot ar 2010.gadu, turpmākos astoņus gadus “Hannu Digital” saņems 22% no “Lattelecom” ieņēmumiem, kas gūti nodrošinot apraidi ciparformātā visā Latvijā, lai gan “Hannu Digital” apraide ārpus Rīgas reģiona nemaz nebija plānota. Šāds līgums pēc prokuratūras domām tika slēgts, ļaunprātīgi izmantojot “Lattelecom” dalībnieku un padomes uzticēšanos, lai pretēji valstij piederošā uzņēmuma interesēm, “Hannu Digital” gūtu iespējami lielākus finanšu līdzekļus.

Prokurors Monvīds Zelčs norāda, ka “Lattelecom” vadītāja loma visa attiecīgā konkursa un darījumu slēgšanas gaitā bija dalība darījuma sarunās, kā arī viņš bija informēts par sarunām, kuras veica citi viņa padotie. Bija arī informēts par visa projekta norisi. Tāpat Gulbis ārstāvēja “Lattelecom”, slēdzot līgumus, jo viņam bija tāds pilnvarojums. Viņa loma bija būtiska. Līdz ar to Gulbim ir uzrādīta apsūdzība par dalību krāpšanā lielā apmērā.

Par līdzdalību krāpšanā līdz ar valdes priekšsēdētāju Juri Gulbi, apsūdzēts arī “Lattelecom” tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis. Un Gintars Kavacis, firmas “Hannu Digital” valdes loceklis. Kavacis nav atklājis, vai pēc neticami veiksmīgā darījuma ar “Lattelecom” atdeva Šķēlem parādu. “Hannu Digital” 2010.gadā reorganizēja un pēc “Nekā personīga” rīcībā esošajām ziņām, Kavacis Latvijā vairs neuzturas.

Prokuratūra izmeklēšanā konstatējusi, ka visus plānotos 15 miljonus eiro “Hannu Digital”, tomēr neizdevās saņemt no “Lattelecom”, jo no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, 2014.gadā bija jauns konkurss un LVRTC tālāk pats nodrošināja apraidi Rīgas reģionā. Taču dažos gados nodarīto zaudējumu apmērs “Lattelecom” pēc prokuratūras aplēsēm tāpat ir iespaidīgs – 7,5 miljoni eiro.

Prokurors Monvīds Zelčs apstiprina, ka laikā, kad konkursu sludināja, satiksmes ministrs bija Ainārs Šlesers. Sanāk, ka konkurss drīzāk bija fikcija, nekā konkurss, spriežot pēc visām pazīmēm, un drošin pasakāms, ka konkurss tika organizēts viena uzvarētāja interesēs.

“Tet” (“Lattelecom”) valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis uz jautājumu, vai piekrīt apsūdzībā teiktajam, ka “Kempmayer” saistību pārņēmējs “Hannu digital” bija iesaistīts digitālās televīzijas projektā mākslīgi, teica, ka nevarēs neko komentēt.

Gulbis daļēji valstij piederošo “Lattelecom”, tagad “Tet” vada jau 14 gadus, un ir dāsnāk atalgoto valsts amatpersonu vidū. Gulbja reputāciju nedaudz sašķobīja oligarhu sarunas. Tās atklāja, ka Gulbis ir to Šlesera uzticības personu vidū, kuri Rīdzenes viesnīcā apspriež Šlesera un viņa biznesa partneru interešu īstenošanu par valsts un pašvaldības naudu.

No digitālās televīzijas lietā apsūdzētajiem “Tet” joprojām turpina darbu Juridiskās daļas direktors Toms Meisītis un valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis. “Tet” padomei, kurā darbojas arī otra “Tet” īpašnieka skandināvu “Tilts communication’ pārstāvji, ir jālemj, ko darīt ar prokuratūras uzrādītajām smagajām apsūdzībām. “Tet” padome ārkārtas sēdē lēmusi nesteigties, bet prokuratūras apsūdzību nodevusi pārbaudīt konkursā izraudzītai starptautiskai kriminālistikas firmai.

“Mēs, padome, apspriedām, kas varētu izvērtēt šos apstākļus. Mēs tikām pie iespējas iepazīties ar apsūdzību. Mēs neesam tiesneši un negribam šādu tiesneša lomu pildīt. Proti, lemt, vai tas, kas tur ir rakstīts, ir taisnība vai nav taisnība. Tā kā mēs zinām no līdzīgiem citiem gadījumiem, ka līdz tiesai un gala spriedumam ir pietiekoši ilgs laiks, bija skaidrs, ka tas lēmums jāpieņem ātrāk. Un tad mums bija diskusija, vai izvēlēties kādu auditoru vai juridisko iestādi, bet prevalēja viedoklis, ka mums bija vajadzīgi tieši kriminālistikas eksperti. Pasaulē ir virkne pazīstamu lielu kriminālistikas firmu, no kurām vienu mēs izvēlējāmies. Un šā gada 1.decembrī mēs ceram uz rezultātiem,” skaidro “Tet” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins.

Kokins norādīja, ka pašreizējā mirklī nevar atklāt firmas vārdu, taču apliecināja, ka prokuratūras dokumentos ir virkne smagu pārmetumu un tie ir jāpārbauda. Komentējot no kriminālistikas organizācijas gaidāmo, viņš teica :”Mēs esam vaicājuši, vai šeit nav bijis kriminālu nolūku, mērķu un darbības? Un attiecīgi, ja būs kaut mazākās norādes, ka tas tā ir bijis, tad neapšaubāmi tas mūsu lēmums būs ļoti kategorisks un straujš.”

Kamēr nav saņemts starptautiskās kriminālistikas firmas atzinums, “Tet” padome Gulbi no amata neatstādinās.

Prokuratūra arī lūgusi “Tet” izvērtēt, vai tā piekrīt šajā krimināllietā būt par cietušo. Valstij daļēji piederošajā uzņēmumā par to lemšot valde bez Gulbja. Attiecīgie darbinieki – Meisītis un Gulbis – no padomes un akcionāru turpina baudīt atbalstu.

“Tet” padomes priekšsēdētājs Gatis Kokins uzsver: “Mēs par to situāciju esam bijuši informēti vairāk nekā 10 gadus. Visas izmeklēšanas gaitu un mums nav bijuši nekādi citi notikumi, kas liktu apšaubīt viņu lojalitāti un godprātību. Šis darījums iespējams ir visvairāk pētītais darījums “Tet” vēsturē. Un tas rezultāts ir bijis ļoti veiksmīgs. Tas ir ļoti ienesīgs un profitabls bizness, kas faktiski radīts no nulles. No tāda loģikas viedokļa tur pamata nav. Bet iespējams ir kādi argumenti, kurus mēs nezinām.”

Tomēr jau 10 gadus senajā Valsts kontroles atzinumā tika minēts, ka digitālās televīzijas projektā, piesaistot privātfirmu ”Hannu digital”, projekta izmaksas sadārdzinājās. Un starpību jeb Šķēles kreditētajai “Hannu Digital” samaksāto netieši sedza raidorganizācijas un ciparu televīzijas abonenti – skatītāji. Pēc VK pārstāvju paustā, zaudējumu apmērs ir mērāms miljonos.

Valsts kontroles padomes locekle, Revīzijas departamenta direktore (2009.gads) Marita Salgrāve pauž: “Revidenti aplēsa arī iespējamo finansiālo negatīvo ietekmi un satiksmes ministrija joprojām nav noņēmusi slepenības statusu šai informācijai. Bet, jā, iespējamu negatīvu finanšu ietekmi mēs aplēsām un tā bija uz gala patērētāju tarifiem.”

Ekonomikas ministrijai pakļautā Privatizācijas aģentūra jeb šobrīd “Possesor” kā “Tet” īpašnieks pagaidām nekomentē smagās apsūdzības pret valdes priekšsēdētāju Gulbi un Juridiskās daļas vadītāju Meisīti.

Meisītis augustā atstājis vairākus sabiedriski nozīmīgus amatus gan kultūras ministrijas mediju politikas konsultatīvajā padomē, gan arī citās organizācijās un asociācijās. Gulbim un citiem valdes locekļiem darbojas civiltiesiskā apdrošināšana. Tā pasargā amatpersonas no kļūdām un apdrošinātājs sedz uzņēmumam radušos zaudējumus. Tomēr prokuratūra uzskata, ka Gulbis un un pārējie apsūdzētie apzināti maldināja “Lattelecom” īpašniekus un apdrošināšana šajā gadījumā varētu nedarboties.

Foto: F64