Par iebraukšanu Jūrmalā šīs kūrortpilsētas pašvaldība jau gadiem iekasē maksu, tādejādi papildinot savu budžetu par aptuveni 1,5 miljoniem latu gadā. Tallinas pašvaldība savukārt izdomājusi, ka papildus 6,7 miljonus latu gadā varētu iegūt, ieviešot pārdošanas nodokli. Nebūtu nekāds brīnums, ja kāda cita pašvaldība nolemtu iekasēt elpošanas nodokli, respektīvi maksu par gaisa izmantošanu kādā konkrētā teritorijā.

Igaunijas galvaspilsētas Tallinas pašvaldība ar 1. jūliju grib ieviest pārdošanas nodokli 1% apmērā, kas papildus budžeta ienākumos dotu 150 miljonus kronu (6,7 miljonus latu). Šis nodoklis tiktu iekasēts papildus pievienotās vērtības nodoklim, kas šobrīd Igaunijā ir 20 procenti. Rimi Baltic valdes priekšsēdētājs Edgars Sesemans kritizēja šo ideju, Neatkarīgajai uzsverot, ka tas varētu radīt lavīnveida nodokļu paaugstinājumu arī citās pašvaldības, piemēram, Narvas pašvaldība varētu prasīt 2 procentus, cita – 3 procentus papildus PVN pamatlikmei.

“Plānojot investīcijas un attīstību, mums svarīgākais ir nodokļu politikas stabilitāte,” Neatkarīgajai uzsvēra E. Sesemans. Pēc viņa teiktā, par laimi, pagaidām gan Tallinas pārdošanas nodoklis ir tikai ideja, lēmums vēl nav pieņemts.

Tallinas mērs Edgars Savisārs būtu gatavs atkāpties no idejas par pārdošanas nodokļa ieviešanu, ja valdība nolemtu PVN atgriezt iepriekšējā līmenī, tas ir 18 % apmērā. Neatkarīgā jau rakstīja, ka pagājušā gada vasarā Igaunijā PVN tika paaugstināts no 18 uz 20 procentiem.