„Vienotībai” no sava vidus jāvirza premjers, turklāt premjera kandidātam jābūt ir tādam, kas ir ieguvis deputāta mandātu. Vēlams Saeimas, ja ne Saeimas, tad vismaz kādas pašvaldības. Tā ir pilnīga blamāža un „Vienotības” kapitulācija, ja viņi kā ilglaicīga varas partija kopš 2002. gada pēc 12 gadu pastāvēšanas pēkšņi nevar atrast premjera kandidātu.
Šobrīd prezidents ir skaidri pateicis, ka viņu no „Vienotības” vidus apmierina divi kandidāti: Āboltiņa un Reirs. Nezinu, ko viņi savā starpā ir vai nav runājuši, jau kādu trešo ir atraduši, kas apmierina abas puses. Protams, teorētiski var būt jebkurš bezpartejiskais, jebkuras partijas biedrs.
Kas attiecas uz „Vienotību”, Zatlera partiju, tad tādas partiju apvienošanas, es domāju, nebūs. „Vienotība” vienkārši sev pievieno, nezinu, par velti vai par naudu, 13 vai 14 mandātus, ar kuriem balsos „Vienotība”. Vai tie zatleristi izīrē tos mandātus vai dāvina, vai tie tiek nopirkti, to es nezinu, bet tie nonāk no Zatlera pie Āboltiņas. Var jau būt, ka par velti, es jau nezinu, nu, tad tie mētājas pa galdu. Ja tie mētājas pa galdu, nu, kāpēc nepaņemt un nodrošināt attiecīgi 40 vietas parlamentā.
Šobrīd signāli, kas nāk no Zatlera un „Vienotības”, atgādina slavenos blokus, kādus savulaik Repše veidoja kopā ar Šleseru. Tādi bloki bija ik pa laikam. Bloks pret ko vai bloks par ko? Uz to jau nav atbildes! Šobrīd bloks ir zatleristiem ar „Vienotību”, tad ir „Saskaņas centrs”, un no tā izriet, ka būtu pareizi vēl vienu bloku izveidot Nacionālajai apvienībai un ZZS. Tad būtu 3 bloki – viens bloks ar 30 balsīm ir „Saskaņas centrs”, otrs bloks ar 40 balsīm ir zatleristi un Vienotība, un trešais ir nacionālais bloks, kurā ir Nacionālā apvienība un ZZS. Nu tad kā? Ar 40 balsīm vairākuma nav. Tad zatleristiem ar vai bez tankiem ir jāiet pie Saskaņas centra, vai arī zatleristiem ar vai bez tankiem jāiet pie paplašinātas Nacionālās apvienības, sauksim to par nacionālo bloku. Veidojas tāda nopietna situācija. Vieniem ir 40, otriem – 30, trešajiem – 26 balsis. Kas tālāk? Par maz.
Veidot tādu bloku pret „Saskaņas centru” ir bezjēdzīgi, jo viņus, skaidrs, neviens līdz vēlēšanām neaicinās valdībā. Veidot to pret Nacionālo apvienību, pret ZZS vai pret abiem – nu, ja pret, tad tas nozīmē, ka viņi nav valdībā. Ja viņi nav valdībā, nu, tad ko ar 40 balsīm var izveidot? Tā ka faktiski ar šādu gājienu zatleristi ar „Vienotību” politisko situāciju Latvijā dzen krīzē. Paņemot zatleristus, „Vienotība” zaudē, par to nav šaubu. Paņemot atsevišķus cilvēkus – normāli, tas vienmēr tā ir bijis un būs, bet tāpēc jau nav jāveido bloks. Es vienmēr saku, cik nu es tur piedalos šajos procesos, vienu – vajag uzlikt uz papīra 10 mēnešos darāmos darbus. Kādi ir tie darāmie darbi? Šobrīd pie tā neviens nestrādā. Vieni uzskatīs vienu, otrs – otru, bet varbūt tie ir savstarpēji izslēdzoši.
Domāju, ka „Vienotībai” ir vadošā, virzošā, vienīgā pareizā politiskā spēka sindroms, kāds bija arī PSKP, ka būs tikai tā, kā mēs teiksim. Viņi nevar iedomāties, ka kāds varētu pateikt – nē, darāmie darbi būs tādi. Ja mēs nevaram vienoties, lūdzu, jums ir bloks, strādājiet.
Pie šī salikuma, kāds ir šobrīd, kas Nacionālajai apvienībai ir ko zaudēt? Kultūras ministra amatu? Saeimas komisiju vienu? No Nacionālās apvienības līderiem nevienam nav, ko zaudēt, vienalga, vai viņi ir pozīcijā vai opozīcijā. Tieši otrādi, ja viņi ir pozīcijā, viņiem visu laiku jāpakļaujas „Vienotības” diktātam. Viņiem tas ir absolūti neizdevīgi. Viņiem ir jāsaglabā sava stāja, viņiem ir skaidri jādefinē savi mērķi un uzdevumi un absolūti cieti par tiem jāpastāv, lai arī tūkstoš reižu kāds politiskais konkurents teiktu, ka viņi nav racionāli, ka viņi nav prognozējami, ka viņiem ir ultimāti utt.
Savukārt par ZZS – viņi it kā šobrīd nav vajadzīgi. Vajadzīgi tikai, ja ZZS noliek 13 mandātus ar balsošanas pultīm, un sēž Zaķis un viņu vietā nobalso. Tā ir vajadzīgi, citādi – ejiet mājās! Vai pagaidiet uzgaidāmajā telpā, atzīmēsim, ka jūs piedalījāties sesijā.
Aivars Lembergs, Ventspils pilsētas Domes priekšsēdētājs
