Šobrīd katrs mēnesis, kurā apstrādes rūpniecības darbības izmaiņas pret iepriekšējo mēnesi ir pozitīvas, sniedz mierinājumu. Pieaugums oktobrī pret septembri bija niecīgs (+0,1%) un izmaiņas gada griezumā palika ar nelielu mīnusa zīmi (-1,4%). Taču, redzot, kas notiek ar rūpniecību kaimiņzemēs un kā attīstās mūsu ražotāju konkurētspēja vai drīzāk tās apgrūtinājumi, varēja būt sliktāk.
Trīs lielākajās nozarēs izmaiņas mēneša griezumā bija pozitīvas, vienlaikus gada dinamikai paliekot mīnusu pusē. Spītējot izmaksu un pārdošanas cenu šķērēm, kokapstrāde palielināja ražošanu par 0,5% (-2,6% gada griezumā). Ja nozaru struktūru statistiku veidotu Latvijas vajadzībām, tad būtu vairākas kokrūpniecības nozares, bet varētu iztikt bez atsevišķām ailītēm ādas izstrādājumiem un naftas pārstrādei.
Šobrīd vairāk ceturtā daļa apstrādes rūpniecības ir kā melnā kaste, kurā iekšā notiekošo nevar labi redzēt. Taču var nojaust, ka dažādām produktu grupām klājas ļoti atšķirīgi – enerģijas produktu ražotājiem ļoti labi, zāģētavām – ne visai. Pārtikas ražošana oktobrī pret septembri palielinājās par 0,4% (gada griezumā -2,2%), straujāk ražošana mēneša griezumā auga metālapstrādē: par 5,9%, bet tā vēl nespēja pārvarēt septembra lielā krituma radīto ieplaku (-9,8% gada griezumā). Iepriekšējo mēnešu uzrāvienu turpina elektronika un elektrotehnika, panākot pieaugumu gada griezumā attiecīgi par 24,6% un 15,1%. Elektroniķi oktobrī panāca vēsturiski lielāko (pēcpadomju ēras) ražošanas apjomu. Ļoti patīkama ir gada dinamika arī apģērbu ražošanā (+16,3%), dzērienu ražošanā (+12,4%), iekārtu remontā un uzstādīšanā (18,4%), acīmredzot pateicoties aviopārvadājumu renesansei.
Tomēr kopumā apstrādes rūpniecības dati nav iepriecinoši, un tās nākotni aptumšo dažādi riski, kuru ietekme būs gan tūlītēja, gan ilglaicīga. Tuvākajā nākotnē ražotspēju ietekmēs gan izmaksas, gan noieta tirgi. Izmaksu frontē ir arī labas ziņas, piemēram, ir normalizējušies globālie kravu pārvadājumu tarifi. Taču pēc elektrības cenu inflācijas atmaigšanas laikā no augusta līdz novembra sākumam, šī rūpniecībai ļoti svarīgā energonesēja cenas atkal ir strauji pieaugušas, nedēļu pēc kārtas Nordpool Latvijas zonā tām pārsniedzot 300 eiro par MWh. Par gaidāmo pieprasījuma vājumu signalizē mājokļu cenu korekcijas pastiprināšanās vairākos svarīgos tirgos (ASV, Ķīna, Kanāda), kā arī pesimistiskie patērētāju prāti Eiropā un rūpniecības iepirkumu vadītāju noskaņojuma indeksu ieslīdēšana mīnusu teritorijā.
Tāpēc lielo ekonomikas nozaru starpā (pārējās ir pakalpojumi, mazumtirdzniecība un celtniecība), rūpniecības noskaņojums Latvijā visvairāk atpaliek no vēsturiski vidējā. Rūpniecības noskaņojuma kopainu varētu dēvēt kā nepatīkamu, bet ne dramatisku. Tuvākās nākotnes ražošanas apjomu gaidas ir viegli negatīvas, bet līkne ir pakāpeniski augšupejoša kopš jūnija. Pasūtījumu portfeļa vērtējums kopš augusta pasliktinās, pēdējos divos mēnešos zem vēsturiski vidējā, bet pagaidām nav tālu no tā. Pārdošanas cenu gaidas ievērojami kritušās kopš aprīļa, taču joprojām tālu pārsniedz vēsturi. Savukārt rūpniecības apakšnozaru starpā noskaņojums virs vēsturiski vidējā (kopš 2000. gada) ir tikai metālu ražošanā, elektronikā, elektrotehnikā, autobūvē un dzērienu ražošanā. Ar lielu atrāvienu pesimistiskākās nozares ir kokrūpniecība un mēbeļu ražošana.
Aizvadītā mēneša laikā ir saasinājušies arī Eiropas rūpniecības konkurētspējas ilgtermiņa riski un šo risku mazināšana ir kļuvusi par augstākā līmeņa politisko prioritāti. 16. augustā stājās spēkā ASV likums, ko dēvē par Inflācijas samazināšana likumu (Inflation Reduction Act), kas būtībā ir atjaunojamo energoresursu iekārtu ražošanas protekcionisma akts. Tas paredz valsts atbalstu elektroauto un citu enerģijas ražošanas un taupīšanas iekārtu ražošanai tieši Ziemeļeiropā. Jau parādās ziņas par tā ietekmi, Eiropas uzņēmumiem plānojot nākotnē ražošanu paplašināt tieši ASV. Šī politika pirmkārt ir vērsta pret Ķīnu, kas ir centusies monopolizēt atjaunojamo resursu tehnoloģiju vērtības ķēdes, taču arī uz Eiropu varētu būt ievērojama ietekme, pastiprinot tās deindustrializācijas riskus. Ne velti Francijas prezidents Emanuels Makrons 30. novembrī devās uz Vašingtonu runāt par šī likuma ietekmi, bet Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena vēsta par valsts atbalsta politikas pārskatīšanu Eiropas Savienībā.
Latvijas uzņēmumi šajā sacensībā nav augstākās līgas spēlētāji, taču netieši tos cīņa par jaunās enerģētikas tehnoloģiju tirgus pārdali var skart. Mūsu ražotāji piegādā komponentes gan vēja elektrostacijām, gan saules paneļiem, tie ir biomasas sadedzināšanas iekārtu ražotāji.
Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists
