Strautiņš: Latvija ceļ Eiropu

Jūnija ārējās tirdzniecības dati ļauj pavilkt svītru zem koronavīrusa ēras pirmās fāzes Latvijas preču eksporta nozarēs. To mūsu rūpniecība un citas ar preču eksportu saistītās nozares ir pārvarējušas ļoti sekmīgi. Eksports jūnijā salīdzinājumā ar maiju pieauga par 8,6% un bija tikai par 3,5% mazāks nekā pirms gada (kalendāri un sezonāli izlīdzinātajos datos, neizlīdzinātajos – par 1,6% mazāks).

Ne mazākās bažas nerada tas, kādas ziņas par eksportu nesīs jūlija un augusta dati. Šobrīd ienākošie pasaules makro dati ir apbrīnojami labi. Ir mērenas bažas par septembri un šī gada pēdējo ceturksni. Vīruss “ļaunprātīgi” izmanto pieaugošo cilvēku optimismu. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi atkal tiek pastiprināti, tiem būs arī ekonomiskas sekas.

Ne tikai Latvijas, bet arī pārējo Baltijas valstu preču eksporta nozares krīzi pārvar labi. Viens no izskaidrojumiem – rūpniecība ir izteikti specializējusies celtniecībai paredzētajos produktos.

Nevarētu teikt, ka celtniecībai Eiropā būtu gājis viegli. ES-27 valstīs kopumā celtniecības apjomi martā saruka par 13,5%, aprīlī par 14,9%, maijā pieaugot par 21,2%, tātad atgūstoties tikai daļēji. Taču ir milzu kontrasti starp valstīm un tā ir svarīgākā ziņa. Lielākie celtniecībai domāto rūpniecības produktu eksporta tirgi ir Ziemeļvalstis, Vācija un Lielbritānija.

Vācijā un Ziemeļvalstīs celtniecībā krīzes vispār nebija, apjoms bija apbrīnojami stabils. Vācijā lielākais kritums bija aprīlī – 0,4%, bet Somija visu laiku palika plusos. Francijā un Itālijā kritums bija trīskārtējs, bet tas mūs uztrauc diezgan maz. Lielbritānijā situācija bija apmēram pa vidu, tur aprīlī bija gandrīz divkāršs kritums pret pirmskrīzes līmeni. Tagad celtniecība strauji atgūstas arī valstīs, kur bija krīze, piemēram, Francijā aprīlī darbu apjoms gada griezumā samazinājās par 64,5%, bet jūnijā vairs tikai par 11,6%. Rūpniecībai nav mazsvarīgi arī tas, ka ļoti robusta izrādījās arī Latvijas celtniecība, 2. ceturksnī gada griezumā sarūkot tikai par 0,6%.

Jo vairāk iedziļinos rūpniecības nozaru datos, jo vairāk mani pārsteidz, cik liela daļa rūpniecības apgrozījuma ir produkti, kurus tieši vai netieši izmanto celtniecībā. Ar šo nozari ir saistīti gandrīz visi galvenie kokapstrādes produkti – zāģmateriāli, OSB un skaidu plātnes, būvgaldniecības izstrādājumi, un, protams, māju sagataves un konstrukcijas. Šī noieta tirgus īpatsvars produktu grupās atšķiras, piemēram, saplāksnim nozīmīgi tirgi ir arī transportlīdzekļu un mēbeļu ražošana, bet arī celtniecība ir svarīga. Arī mēbeļu tirgus ir saistīts ar pārvākšanos uz jauniem mājokļiem un birojiem. Lielākais izņēmums kokapstrādes pamatproduktu klāstā ir enerģijas produkti, bet celulozi Latvijā neražo. Kopumā puse Latvijas kokrūpniecības produktu ir tieši saistīti ar celtniecību, bet vēl apmēram ceturtā daļa netieši – mēbeles, materiāli žogu izgatavošanai, tara būvmateriālu pārvadāšanai u.t.t. Ne velti kokapstrāde bija viena no stiprākajām rūpniecības nozarēm šī gada pirmajā pusgadā, ārējo tirdzniecību ietekmēja cenu izmaiņas, kas šī gada sākumā turpināja atkāpties no 2018. gada vēsturiskajiem rekordiem.

Lielākā daļa nemetālisko minerālu nozares uzņēmumu strādā tikai celniecībai, piegādājot cementu un tā maisījumus, betona konstrukcijas, ģipškartonu. Vienīgais nozīmīgais izņēmums ir Valmiera Glass – stikla šķiedras galvenais tirgus ir mašīnbūve (ap 80%), pārējais celtniecība. Tāpat ar celtniecību saistīta ķīmijas nozare, par to var labi pārliecināties, apmeklējot veikalus arī Latvijā. Apģērbu ražošanas sekmīgākais segments pēdējā desmitgadē ir profesionālo apģērbu ražošana, arī tai celtniecība ir nozīmīgs noieta tirgus. Arī plastmasas un gumijas izstrādājumu nozare ražo dažādus ēku elementus. Visbeidzot, viens no Latvijas mašīnbūves galvenajiem tirgiem ir komponentes mašīnām, ko izmanto celtniecībā, zemes darbos, derīgo izrakteņu ieguvē.

Celtniecība ir viena no lielākajām iespējām Eiropas valstu valdībām veicināt pandēmijas radītās krīzes pārvarēšanu. Klimata politikas mērķus var sasniegt tikai tad, ja tiks rekonstruēta liela daļa no esošajām ēkām, savukārt jauno būvniecībā arvien vairāk izmantojot koksni. Tāpēc pozīciju nostiprināšanai šajos tirgos liela uzmanība jāvelta gan uzņēmumiem, gan eksportu un investīcijas veicinošajām valsts institūcijām, te nākotnē būs milzu iespējas.

Pēteris Strautiņš, Luminor ekonomists