Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecība bija jāpabeidz jau pagājušā gadā. Taču tagad tās fināls prognozējams, ātrākais, pēc pusotra gada. Kavēšanās dēļ Stradiņi jau zaudējuši iespēju tikt pie 26 miljoniem eiro Eiropas fondu naudas. Kas pie tā vainīgs, tagad vērtē prokuratūra.
Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, 2017. gadā Stradiņa slimnīca sāka strādāt jaunās A korpusa telpās. Modernā ēka bija tikai puse no plānotās korpusa platības. Tā izmaksāja 87 miljonus eiro. 2020. gadā slimnīca noslēdza līgumu par otras puses būvniecību ar uzņēmumu “Velve”. Būvnieks apņēmās darbus pabeigt līdz 2023. gada aprīlim un tos izdarīt par 88 miljoniem eiro.
2022.gadā – tātad gadu pirms plānotās būvniecības pabeigšanas – “Velve” paziņoja, ka darbi kavēsies par 11 mēnešiem. Kā iemeslu norādīja intensīvu darbinieku slimošanu ar kovid. Savukārt Krievijas uzsāktā kara dēļ nobrukušas ierastās piegāžu ķēdes. Būvniecība kļuva dārgāka un lēnāka.
Ministru Kabineta sēde 2023. gada 14.martā
Tas iemesls, kāpēc sadārdzinās – tāpēc, ka viss kļūst dārgāks. Bet viņam jau bija jābūt gatavam agrāk. Tad iznāk tā – būvnieks velk, līdz viss ir dārgāks, tad valsts maksā aizvien vairāk.
Valdība atbalstīja līguma pagarināšanu līdz 2024. gada martam un līguma summu palielināja par 16 miljoniem. Šie līdzekļi nāk jau no nākamo Eiropas Savienības fondu naudas.
“Vai šie paši būvnieki ir tie paši karteļnieki? Vai šie jau ir citi? Kas mums garantē, ka nepaies vēl divi gadi, atkal ievilksies uz atkal būs par entiem miljoniem dārgāk?” teica bijušais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība).
“Velve” ir viens no uzņēmumiem, ko Konkurences padome sodīja par dalību būvnieku kartelī. Tas ir vienīgais, kurš sodu samaksāja un to neapstrīdēja. Pamatojoties uz Konkurences padomes atklāto, Rīgas dome no “Velves” pirmajā instancē pietiesājusi vairāk nekā trīs miljonus eiro par sadārdzinājumu vairākos būvprojektos. Šie procesi notika laikā, kad “Velves” progress Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā sāka bremzēties.
Pagājušā gada vasarā Stradiņu projektā notika kārtējās pārbaudes. Tobrīd tam jau bija piešķirts pagarinājums un papildu nauda. Pārbaudītājus sagaidīja nepatīkams pārsteigums.
Objektā tobrīd strādāja 74 darbinieki, lai gan saskaņā ar plānu tur vajadzēja būt 230 cilvēkiem. Ēkai aizvien nebija ne fasādes, ne jumta. Tas nozīmē risku, ka jau uzbūvētais salā un lietū var tikt bojāts.
Tagad jumts un fasāde ir vietā, bet bažas bija pamatotas. Pirms mēneša Stradiņa slimnīcas pārstāvja uzņemtā video redzams applūdis jaunā korpusa pagrabstāvs. Ģipškartons piesūcās ar ūdeni, sienas sāka pelēt.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis norāda: “Mēs esam lūguši esošajam būvniekam pilnībā demontēt pagrabā izbūvētās starpsienu konstrukcijas, kā arī ventilācijas šahtas, komunikācijas un pilnībā dezinficēt pagrabu. Pilnā apjomā – lai paliek tikai betona sienas, grīda, griesti.”
Savukārt SIA “Velves” PKUS projekta vadītājs Valdis Koks norāda: “Pelējums principā nav. Ir veiktas atkārtotas pārbaudes. No 25 vietām trijās ir nedaudz pārsniegts šis rādītājs. Mēs šobrīd gaidām konsultācijas no ārzemju ekspertiem, lai pieņemtu lēmumu, kā tālāk rīkoties.”
Uzņēmums apgalvo, ka pelējums pamazām izzūd. Bojātās daļas ir demontētas, telpas turpina apstrādāt un dezinficēt. Slimnīca uzskata, ka ar to nepietiek.
Pelējums gan ir tikai pēdējais piliens. Konflikta būtība ir tā, ka būvnieks atkal prasa pagarināt darbu termiņu. Nespēja solīto izdarīt līdz šī gada martam nozīmē, ka Stradiņi – un Latvija kopumā – palaiduši garām daļu no tiem iedalītās Eiropas fondu naudas: 26 miljonus eiro. Tagad, lai korpusu pabeigtu, tā finansēšana jāieplāno no nākamā fondu plānošanas perioda. Tas samazina finansējumu citiem projektiem.
Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Sociālās infrastruktūras departamenta direktors Uģis Žukelis norāda: “Mums ir iesniegti Eiropas Komisijas ekspertiem lielā projekta grozījumi, kur mēs plānojam pagarināt līguma termiņu, akceptēt divu posmu projektu. Ir jāgaida tas mirklis, kad stingri pateiks, vai šī brīža būvkomersants turpina tos darbus vai līgums tiek izbeigts. Protams, tad situācija var mainīties. Mēs nevaram paredzēt, kāds varētu būt jaunais iepirkums, kāda varētu būt jaunā iepirkuma summa.”
Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) pauž: “No būvniecības kompānijas puses ir jābūt darbībām, kas apliecina … un pierādījumi, ka viņi tiešām, ja tiks pagarināts līgums, pabeigs konkrētā laikā. Līdz šim brīdim – man jau ir četri mēneši amatā – es diemžēl neredzu to darbību, aktīvu darbību, lai kaut ko virzītu uz priekšu.”
Iestrēgušais projekts bija iemesls, kādēļ oktobrī Veselības ministrija atlaida Stradiņu padomi. Jaunieceltā pagaidu padome atlaida arī slimnīcas valdi un iecēla jaunu pagaidu vadību. Nomainīts arī Stradiņu būvuzraugs, kas kontrolēja būvniekus projektā.
“Komunikācija starp būvnieku kompāniju un valdi nebija laba, viņi meklēja starpnieku, kas varētu šo komunikāciju uzlabot. Noteikti vēl būs iespēja uzzināt, vai iepriekšējā valde vai padome ir atbildīgi par kaut ko. Es to nevaru pateikt. To Veselības ministrija skatās, vai ir neizdarīti darbi no valdes puses,” saka veselības ministrs.
Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene norāda: “Es esmu Stradiņu padomei paprasījusi izvērtējumu. Izvērtējumu par situāciju, kurā šobrīd atrodas slimnīca ar šo būvniecības līgumu. Kādi varētu būt tie potenciālie risinājumi un izejas scenāriji no situācijas. Ir uzdots vērtēt arī iepriekš veikto procesu pārvaldību un projekta pārvaldību.”
Jaunā pagaidu padome šim uzdevumam piesaistīja auditorfirmu “Ernst&Young”, vērtē arī iepriekšējās vadības atbildību. Arī prokuratūra sākusi pārbaudi par to, vai iesaistītās amatpersonas ir vainīgas pie zaudējumiem.
“Šis ir stratēģisks objekts visai sabiedrībai, ne tikai Veselības ministrijai. Objekta būvēšanas mērķis kopš projekta iesnieguma nav mainījies. Mums ir vajadzīga moderna, jauna slimnīca, kurā droši var justies gan pacienti, gan ārstniecības personāls,” saka Vaļuliene.
Būvnieks grib pagarināt līgumu līdz nākamā gada rudenim. Slimnīca un tās īpašnieks Veselības ministrija ļauj noprast, ka vēlas līgumu lauzt, jo vairs netic, ka būvnieks ir spējīgs to pabeigt.
Vaicāts, vai šobrīd redz, ka vienīgais risinājums ir lauzt līgumu vai vēl mēģināt runāt ar uzņēmēju, Vidzis atbild: “Šobrīd jau ilgstoši būvlīgums netiek pildīts, un “Velve” ir lūgusi jau ceturto pagarinājumu. Tam lūgumam klāt nāk visi vēsturiskie aspekti, uz kuriem, mūsuprāt, būvnieks nav adekvāti reaģējis, tai skaitā pelējuma novēršana pagrabā. Zūd ticība šī uzņēmuma spējai šo objektu veiksmīgi pabeigt. Mūsu vienīgā vēlme ir uzbūvēt to slimnīcu, jo tas rada mums milzīgu stresu slimnīcas iekšienē, uz darbiniekiem, kā arī neatliekamās medicīnas centrā, ko mums ir plānots pārvirzīt uz šo jauno ēku.”
Izmaiņas notikušas ne tikai slimnīcas vadībā. Arī “Velve” vadības komanda pilnībā nomainījusies. Savulaik Mārim Martinsonam piederējušajā kompānijā tagad īpašnieki ir par viņa uzticamības personu uzskatītā Jekaterina Nikuļina, un kopš pagājušā gada novembra – Valdis Koks. Viņš iepriekš bija “ReRe” grupas būvkompāniju vadībā un pārstāvēja šos uzņēmumus 2017. un 2018. gadā KNAB noklausītajās būvnieku karteļa sarunās. “Velvi” tajās pārstāvēja Martinsons.
Valdis Koks
SIA “Velves” PKUS projekta vadītājs
Es šim projektam pieslēdzos pagājušā gada vidū ar visām problēmām, kas tur jau bija akumulējušās.
Būvnieks tagad cenšas pierādīt, ka pie kavēšanās vainīgs pats pasūtītājs. Tas radījis neadekvāti lielu birokrātiju, prasot sertifikātus, kas dabā neeksistē un nevajadzīgi daudz saskaņojumu un atskaišu. Savukārt būvprojektā bijis tik daudz kļūdu, ka nav bijis iespējams strādāt. Kā pierādījumu “Velve” uzrāda vēstules projektētājam “Sestais stils”. Arī jau projekta nolikumā kā viens no atlases punktiem bija prasība būvniekam atklāt pēc iespējas vairāk kļūdu būvprojektā. Pēc būvnieku sūdzībām šo prasību gan no nolikuma izslēdza. “Velve” arī bruņojusies ar pagājušajā nedēļā tapušām būvprojekta ekspertīzēm, kas apliecina, ka tas ir bijis nekvalitatīvs. Kompānija vēlas pati pārņemt projektēšanu.
“Mēs jau no pagājušās vasaras esam sistemātiski informējuši pasūtītāju, ir vairāk nekā 50 vēstules nosūtītas saistībā ar būvprojekta problēmām un zonām, kur mēs nevaram strādāt. Galvenokārt tie ir inženiertīkli, kas bloķē visus secīgos tālākos darbus. Visu gadu līdz decembrim visi to zināja, tagad pēkšņi neviens vairs nestāsta par šīm problēmām. Vaino mūs izdomātās lietās un nerisina problēmas, kas tiešām ietekmē būvniecības reālo termiņu,” saka Koks.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Pagājušā gada rudenī “Velve” un Stradiņu slimnīca noslēdza vienošanos, paredzot, ka izmaksās būvniekam avansu un strīdus jautājumos piesaistīs speciālistus ekspertīzes veikšanai. Stradiņu valde līgumu parakstīja 4. un 5. oktobrī. Šajā dienā Veselības ministrija paziņoja, ka atlaiž slimnīcas padomi.
Projektētājs “Sestais stils” pārmetumus par savām kļūdām noraida, uzsverot, ka būvnieks negribētu uzņemties atbildību par projektu, ja tas nebūtu kvalitatīvs. Viņuprāt, “Velve” cenšas panākt , ka projektā vairs nebūtu neviena no sākotnēji iesaistītajām personām: “Faktiski šobrīd būvuzņēmējs vēlas panākt situāciju, kurā objektā vairs nepaliek neviens no sākotnēji iesaistītajiem dalībniekiem. Būvuzraudzības komandas nomaiņa jau veikta, un šobrīd būvuzņēmējs, kas jau tāpat nevar nodrošināt pietiekamu būvstrādnieku skaitu objektā, vēlas pārņemt arī projektēšanu – visticamāk, lai saņemtu papildu termiņu it kā projektēšanai un papildu finansējumu detalizācijas un ražošanas rasējumu izstrādei. Taču ēkas konstrukciju un fasādes izbūves darbi ir faktiski pabeigti, starpsienu izbūves dokumentācija nerada jautājumus, tīklu izbūve veikta apmēram 60% apjomā, līdz ar to jāizstrādā atsevišķi ražošanas rasējumi un detalizācija, bet nav veicama nekāda būtiska projektēšana – tur nav, ko pārņemt. Vēl vairāk – paužot vēlmi pārņemt projekta dokumentāciju, tādējādi uzņemoties arī pilnu civiltiesisko atbildību, būvuzņēmējs faktiski apliecina, ka ar dokumentāciju viss ir kārtībā, jo neviens labprāt neuzņemas nekvalitatīvus projektus. Arī būvuzņēmēja organizētais ārējais audits nav konstatējis būtiskas problēmas, kas prasītu izmaiņas projektā.”
Nule par “Velves” vadītāju iecelts Jānis Lapiņš. Viņš iepriekš strādājis Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra valdē, tolaik viņš mediju uzmanības lokā nonāca, jo noslēdza būvniecības līgumu ar “Velvi”, bet būvuzraudzību uzticēja ar būvnieku saistītai firmai. Pēc meteocentra viņš kļuva par Latvijas valsts mežu valdes locekli.
“Nekā personīga”: Lapiņa kungs bijis līdz šim bijis valsts uzņēmumos, valsts iestādēs. Tā ir politiskā pieredze, ko viņš pienes “Velvē”?
SIA “Velves” PKUS projekta vadītājs Valdis Koks: Es teikšu, ka nevis politiskā pieredze, bet tieši administratīvi procesuālā pieredze.
Arī jaunajam Stradiņu vadītājam atrodama saistība ar Māra Martinsona ģimeni. Viņam pieder neliela akciju pakete stārtapā “Solfegio”, kur viens no akcionāriem un padomes priekšsēdētāja vietnieks ir Martinsona dēls Mārcis.
“Es neesmu pazīstams ar Martinsona kungu, neesmu viņu redzējis un saticis,” saka Vidzis.
Atbildot uz jautājumu, – tad šīs investīcijas uzņēmumā “Solfegio” bija nejaušas – šī jūsu abu iesaiste šajā uzņēmumā, viņš atbild: “Šajā uzņēmumā varēja ieguldīt jebkurš cilvēks, kad notika līdzekļu vākšana. Tikpat labi mēs varētu runāt par manu pazīšanos ar Donaldu Trampu, ja mums abiem būtu akcijas “Apple” vai “Microsoft”.”
Šonedēļ Stradiņu padomei bija jāiesniedz Veselības ministrijā ziņojums par tālākās rīcības variantiem un iepriekšējās slimnīcas vadības atbildību. Ministrija to pagaidām neesot saņēmusi un to sagaida nākamnedēļ.
