Joprojām ir daudz iedzīvotāju Rīgā, kuriem nepieciešama sociālā palīdzība no pašvaldības puses – tie ir 9% jeb gandrīz 63 000 cilvēku. Nabadzīgo iedzīvotāju skaits ir samazinājies kopš 2009. gada, kas bija krīzes karstākais punkts.

Liela daļa no nabadzīgajiem Rīgas iedzīvotājiem katru dienu saņem pašvaldības apmaksātas vai daļēji līdzfinansētas siltas ēdienreizes. Lielākā daļa bezmaksas ēdiena saņēmēju ir vientuļi pensionāri un ģimenes ar niecīgiem ienākumiem.

2013. gadā trūcīgo rīdzinieku ēdināšanai pašvaldība tērēja 1,38 miljonus eiro, no tiem lielākā daļa summas tika iztērēti sešām silto ēdienu izsniegšanas vietām, kas galvaspilsētā darbojas kopš 2010. gada rudens. Šajās vietās zupu un otro ēdienu var saņemt Rīgā reģistrētie iedzīvotāji, kuru ģimenēs ikmēneša ienākusi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 285 eiro.

Rīgā atrodas arī piecas pašvaldības līdzfinansētas zupas virtuves, kur porciju siltā ēdiena var saņemt jebkurš iedzīvotājs bez speciālās izziņas no sociālā dienesta. Šajās vietās katru dienu bezmaksas ēdienu saņem 2500 rīdzinieku. Statistika rāda, ka visgrūtāk klājas pensionāriem, kuri dzīvo vieni.

Kā zināms, Latvijā sociālās palīdzības nodrošināšana ir pašvaldības atbildība. Valsts noteikusi trīs obligātos pabalstus nabadzīgajiem: vienreizējais pabalstu, garantētā minimālā ienākuma pabalstu un mājokļa pabalstu. Pašvaldība var palīdzēt trūcīgajiem iedzīvotājiem arī vairāk, ja tas ir finansiāli iespējams.

BNA Latvia