Pieaugošais pārtikas preču pieprasījums jaunattīstības valstīs, kā arī nelabvēlīgie laika apstākļi, ir veicinājuši pārtikas produktu deficītu un sistemātisku pārtikas cenu pieaugumu. 2011. gada februāris bija astotais mēnesis pēc kārtas, kad tika reģistrēts ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Pārtikas cenu indeksa pieaugums, sasniedzot augstāko līmeni kopš 1990. gada gan reālā, gan nominālā izteiksmē. „Dažādu starptautiski veiktu pētījumu rezultāti liecina, ka pārtikas preces pēdējo gadu laikā dažādu ārēju apstākļu ietekmē ir uzrādījušas būtisku kāpumu. Jāuzsver, ka pārtikas preces, kas veido gandrīz ceturto daļu no Igaunijas patēriņa groza, šobrīd ir pat par10% dārgākas nekā gadu atpakaļ,” norāda SEB Igaunijā ekonomists Hardo Pajula.
„Šobrīd mājsaimniecības visvairāk satrauc pārtikas produktu cenu pieaugums un pārtikas (pirmās nepieciešamības preču) cenām tiek pievērsta ļoti liela uzmanība. Pēc patērētāju aptauju datiem visaugstākās cenu pieauguma gaidas ir Lietuvā. Iedzīvotāju satraukums un noskaņojums attiecībā uz pārtikas preču cenām ir pamatots, jo jau šobrīd redzam, ka biežāk lietotajiem pārtikas produktiem kā piens un maize, cenas ir būtiski pieaugušas,” skaidro SEB bankas Lietuvā mājsaimniecību finanšu eksperte Julita Varanauskiene.
SEB Baltijas ekonomistu apkopotā informācija liecina, ka Lietuvā ir viszemākās pārtikas preču cenas no visām Baltijas valstīm un to kāpums bijis lēnāks, nekā abās pārējās Baltijas valstīs. Vislielākais pārtikas cenu pieaugums vērojams Igaunijā, taču visdārgākā pārtika joprojām ir Latvijā.
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norāda:„Kā liecina CSP aptauja par mājsaimniecību labklājību, pārtikas produktu un citu pirmās nepieciešamības preču cenu paaugstināšanās ir viens no galvenajiem labklājības krituma iemesliem mājsaimniecībās. Pārtikas izdevumu īpatsvars palielinājies līdz 23.6%, mājokļa – 16.3%, transporta – 13.3%, trim lielākajām izdevumu grupām kopā veidojot 53.2%. Paredzams, ka 2011.gadā pārtikas un ar mājokli saistīto cenu kāpuma ietekme uz mājsaimniecību budžetiem būs viens no aktuālākajiem jautājumiem.”
Pēc SEB bankas aplēsēm, kuru pamatā ir Lietuvas statistikas pārvaldes sniegtie dati, Lietuvas iedzīvotāji vairāk naudas izdod par maizi, graudaugu produktiem, gaļai, Latvijas iedzīvotāji – augļiem un dārzeņiem, Igauņi – pienam, olām, sieram un saldumiem. Cenu izmaiņas 2010. gadā (Latvijā par 16 un 20% pieauga augļu un dārzeņu cenas, Igaunijā par 16,6% – piena, siera un olu cenas) var ietekmēt šo valstu iedzīvotāju ēšanas paradumus.
