Sākušās sarunas par Inčukalna gāzes krātuves iegādi

Ir sākušās valsts sarunas ar ”Latvijas gāzes” īpašniekiem par Inčukalna gāzes krātuves iegādi. Pagājušajā nedēļā savu interesi akcijas pārdot apliecinājis uzņēmums ”Itera Latvija”. Tuvāko nedēļu laikā paredzētas sarunas ar ”Gazprom”, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Uz šīm sarunām valdība ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu pilnvaroja pēc informācijas, ka potenciālie Inčukalna pircēji Latvijas valsti varētu apiet, jo pirmpirkuma tiesības stājas spēkā tikai no 4. aprīļa.

1997. gadā Ministru prezidenta Andra Šķēles valdības laikā parakstīja ”Latvijas gāzes” privatizācijas līgumu, kas paredzēja 20 gadus ilgu gāzes uzņēmuma monopolstāvokli. Līgumam termiņš beigsies pēc mēneša, 4. aprīlī. Tad Latvijas patērētājiem gāzi varēs piedāvāt arī citi uzņēmumi, ne tikai ”Latvijas gāze”.
Enerģētikas likums paredz, ka līdz gada beigām ir jāmainās Inčukalna gāzes krātuves un maģistrālo cauruļvadu īpašniekiem. To vidū vairs nevarēs būt ”Gazprom”, jo viņš ir gāzes piegādātājs.

Pēc Eiropas direktīvas prasības šobrīd no ”Latvijas gāzes” ir nodalīts uzņēmums ”Conexus Baltic Grid”, kura bilancē ir Inčukalna gāzes krātuve. Pagaidām abi uzņēmumi pieder vieniem un tiem pašiem vecajiem īpašniekiem.

Latvijas valsts pie Inčukalna varētu tikt, pērkot ”Conexus Grid” akcijas. Pirmpirkuma tiesības stāsies spēkā 4. aprīlī, kad beidzas ”Latvijas gāzes” monopols.
Pirms dažām nedēļām valdībā esot parādījusies informācija, ka Inčukalna un “Latvijas gāzes” īpašnieki varētu savas akcijas pārdot kādai trešajai pusei, apejot Latvijas valsti. 9. februārī Ministru kabinets pilnvaroja ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu sākt ar ”Latvijas gāzes” akcionāriem sarunas. Vispirms runāts ar ”Itera Latvija” saimnieku Juri Savicki.

Kopumā tas kopējais stāsts, vismaz, kas attiecas uz ”Itera Latvija”, mēs vienojāmies, ka “Itera Latvija” būtu gatava savas akcijas pārdot valstij. Ja valsts piedāvā normālu summu.

Tai pat sēdē valdība skatījusi arī trīs Ekonomikas ministrijas piedāvātos Inčukalna pārņemšanas variantus. Pirmais – valsts pārņem visu Inčukalna krātuvi, otrais – tikai daļēji, kļūstot par uzņēmuma ”Conexus Baltic Grid” 51% akcionāri. Un trešais – nepērk, bet regulē Inčukalna krātuves darbību ar likumiem un ar Sabiedrisko pakalpojumu regulatora komisijas normatīviem. Lēmuma vēl nav.

Ministru prezidents Māris Kučinskis norāda: “Esam izskatījuši abus variantus, ja tā varētu teikt, pārņemšanas, otrs ir ar likumdošanas, ar regulatora palīdzību. Ņemot vērā, ka līdz 3. aprīlim ir iespējas izdarīt pirkumus bez valdības līdzdalības, domāju, ka sagaidīt no valdības lēmumu, pirkt vai nepirkt, nu tas nebūtu arī pareizi. Ekonomikas ministrs uzskata, ka Inčukalns ir jāatpērk un sarunām par to jāsākas pēc iespējas ātrāk, jo saskaņā ar likumu process jāpabeidz līdz gada beigām. Šobrīd 29% akciju uzņēmumā ”Conexus Baltic Grid” pieder starptautiskajam fondam ”Marguerite”, kurš reizē ir arī tikpat liela skaita ”Latvijas gāzes” akciju īpašnieks. ”Marguerite” fonds ir Francijas, Itālijas, Spānijas, Vācijas un Polijas banku konsorcijs, kurš pērn no ”Vācijas EON” nopirka daļu ”Latvijas gāzes” akciju. Likums šim fondam ir paredzējis izņēmumu, kas atšķirībā no “Gazproma” ļaus paturēt akcijas abos uzņēmumos. Šo fondu Ašeradens vēlas redzēt kā Latvijas stratēģisko partneri Inčukalna apsaimniekošanā.”

Tikmēr Ašeradens uz jautājumu, vai varētu būt tā, ka viens no tiem Latvijas partneriem būtu “Marguerite” fonds un ar to veido kopīgās attiecības Inčukalna apsaimniekošanā, norāda, ka līdz šim to ir apgalvojuši, ka viņi vēlas palikt, ja viņi paliktu, ja valdība nolemtu iegādāties šī te “Baltic Connectic Grid” akcijas, tad tas mums ievērojami palīdzētu, jo tad šī te iegāde negultos uz valsts budžeta pleciem. “Ja valsts iegādājas kādā uzņēmumā akcijas kopā ar kādu privātu investoru, tad valsts kasē šīs te akcijas var aizvietot kā vērtspapīru, līdzīgi bija “airBaltic” gadījumā, mēs rīkojāmies, piesaistot vācu investoru.”

”Itera Latvija” vadītājs Juris Savickis uzskata, ka arī ”Gazprom” tomēr var palikt abos uzņēmumos. “Es domāju, ka Krievijas pusei, ”Gazprom” pusei šobrīd arī nav tāda skaidrība, kā pareizāk izdarīt. Jo viņi domā ļoti ekonomiski. Varbūt vispār palikt, nu tas vienkāršākais investors, kā finanšu investors. Likums gan liedz. Nē, likums neliedz. Jūs variet palikt, teiksim, ”Conexus” kā akcionārs, bet jums nebūs iespaids uz to kompāniju. To pārvaldīs un lems par jums citi. Bet tik un tā, jūs kā akcionārs jums būs akcionāra tiesības.

Ašeradens ir pārliecināts, ka tas tomēr nav iespējams, jo, ja jaunā uzņēmuma pircējs būtu saistīts ar gāzes uzņēmuma vecajiem īpašniekiem, darījumu neapstiprinātu Eiropas Komisija. Šobrīd plāns ir noskaidrot, kādu cenu vēlas īpašnieki, ar kāda piesaistītā konsultanta starpniecību izkalkulēt, kādu valsts varētu piedāvāt. Tad mēģināt vienoties. Un pēc iespējamā darījuma Inčukalna akcijas nodot uzņēmuma Augstsprieguma tīkli bilancē.

”Latvijas gāzes” vadītājs Aigars Kalvītis uzskata, ka reformas izjauc līdzšinējās labās “Latvijas gāzes” un valsts attiecības. ”Latvijas gāze” profesionāli apsaimniekojusi Inčukalna krātuvi, un, ja valsts Inčukalna apsaimniekošanai izvēlēsies ”Marguerite” fondu, tas pie laba gala nenovedīs, jo šis Eiropas banku konsorcijs nav profesionāls gāzes nozares uzņēmums.

“Kalvītis varbūt pēc sava rakstura vai pēc darba ir skeptisks par to, kas būs ar “Latvijas gāzi”, ja būs partneris, kurš šobrīd arī “Latvijas gāzē” ir partneris “Marguerite” fonds, jo šis ir finanšu uzņēmums, nevis gāzes nozares uzņēmums. Vai jūsuprāt nav kaut kāda taisnība Kalvītim, ņemot vērā, ka mēs izvēlamies ne gāzes nozares partneri? Jā un nē. Es varu atbildēt, ka tas ir parasts, normāls partneru salikums, gan profesionāli operatori, gan investori. Šinī ziņā viņš ir klasisks finanšu investors, kur specialitāte ir tieši investīcijas infrastruktūras objektos. Es šeit nekādu pretrunu neredzu,” norāda Ašeradens.

Ekonomikas ministrs uzskata, ka valstij par Inčukalna iegādi būtu jāpieņem lēmums jau tuvāko nedēļu laikā. Premjerministrs Kučinskis tomēr vēlas pagaidīt līdz 4. aprīlim, kad valstij būs pirmpirkuma tiesības.

Foto: Saeimas kanceleja