Dīkstāves pabalstus 500 eiro apmērā saņēma arī personas, par kurām nemaksāja nodokļus, ikgadējā ēnu ekonomikas konferencē atklāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Attiecībā uz attieksmi, uzņēmumi Baltijas valstīs joprojām ir relatīvi apmierināti ar Valsts ieņēmumu dienesta darbību.
Lai arī VID šajā laikā nereti saņēmis kritiku par dīkstāves pabalstu nepietiekama apjoma izmaksāšanu vai atteikumu, patiesībā dīkstāves pabalstus 500 eiro apmērā saņēmušas arī personas, par kurām darba devēji nekad nemaksāja nodokļus no šādas summas.
VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme norādīja: “Šos pabalstus viņiem būtībā samaksāja citi cilvēki, par kuriem nodokļi tiek nomaksāti pilnā apmērā. Ceru, ka daļa pabalstu saņēmēju novērtēs, kā citi ziedojās viņu labā, un mainīs savu uzvedības modeli.”
“Ir cilvēki, kas citādas darba attiecības nekad nav redzējuši. Cilvēks, kurš aizgājis uz godprātīgu uzņēmumu, kas par viņu maksā nodokļus, neatgriežas atpakaļ. Ja cilvēks ir redzējis citus darba apstākļus, viņš neies atpakaļ uz “aplokšņu algu”. Taču ir cilvēki, kuri godprātīgas darba attiecības nav piedzīvojuši. Un viņu darba devējs saka: tā ir visur, tev ar to jāsamierinās,” konferencē norādīja Jaunzeme.
VID pretimnākšanu novērtējuši arī iedzīvotāji – iepriekšējos gados augusi apmierinātība ar Valsts ieņēmumu dienesta darbu. Vienlaikus 2020. gadā tā mazliet mazinājusies (no 3,50 uz 3,41), tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka VID ir pienākums administrēt atbalsta pasākumus Covid-19 krīzes skartajiem un sākumā daudzi ar valsts atbalsta piešķīrumiem nebija mierā.
“Pērnajā pavasarī atbalsta kritēriji krīzē ļoti smagi sita pa ēnu ekonomikas dalībniekiem. Un tāpēc bija negāciju vilnis par mazajiem pabalstiem. Krīzes atbalsta otrajā vilnī jau bija citi atbalsta apmēri. [..] Es gribētu cerēt, ka 2021. gada aptaujā viņi novērtēs to, cik citi nodokļu maksātāji ir bijuši spējīgi ziedoties, lai sniegtu šo atbalstu,” izteicās Jaunzeme.
Kā zināms, ēnu ekonomika 2020. gadā Latvijā palielinājās par 1,6 procentpunktiem: 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), arī Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika ir pieaugusi.
