Šodien, 25. martā, uzstājoties Eiropas Parlamenta (EP) debatēs par Eiropas Centrālās bankas (ECB) eiro zonas ikgadējo pārskatu, deputāts Roberts Zīle (TB/LNNK, ECR) norādīja ECB vadības un Eiropas Komisijas pārstāvjiem uz tiem signāliem, kas vēstīs par eiro zonas situāciju, ja Igaunija tomēr netiks ar 2011. gadu uzņemta eiro zonā.

“Pagājušā gada decembrī tā laika ES finanšu komisārs Almunja paziņoja, ka, ja nekas būtisks nenotiks, nākamā gada vasarā Igaunija tiks uzaicināta ar 2011. gadu pievienoties eirozonai. Šis tas ir mainījies, gan ne ar Igauniju, bet gan – ar eiro zonu” debatēs norādīja Roberts Zīle.

Grieķijas problemātiskās budžeta situācijas dēļ ES institūcijas varētu kļūt piesardzīgākas un uz laiku apturēt eiro zonas paplašināšanu, liedzot Igaunijai jau nākamgad kļūt par Eiropas Monetārās Savienības dalībnieci, lai arī tā būs izpildījusi visus Māstrihtas kritērijus.

“Šobrīd Igaunija praktiski ir vienīgā ES dalībvalsts, kas šodien izpilda Mārstrihtas kritērijus. Ja Igauniju neuzņems eiro zonā atbilstoši noteikumiem, tas būs signāls finanšu pasaulei, ka ar eirozonu ir tik slikti, ka tā nespēj uzņemt mazu, bet fiskāli atbildīgu valsti. Citiem vārdiem – uz Eirozonas kluba durvīm tiks izkārta izkārtne “klubs slēgts, notiek kapitālais remonts”.

“Bet kāds signāls tiks nosūtīts tām ES jaunajām dalībvalstīm kā Latvijai? Tām valstīm, kas atrodas programmā ar Starptautisko Valūtas fondu un tur fiksētu valūtas kursu pret eiro. Valstīm, kas, lai ieviestu eiro, devalvē savu ekonomiku ar divciparu IKP kritumu un ārkārtīgi augstu bezdarba rādītāju. Signāls radīs jautājumu: kāpēc mums ar augsto nacionālo valūtas kursu maksimāli censties atdod privāto parādu, ko izsniegušas ES bankas eiro kredītos, ja pienācīga finanšu disciplīna un kritēriju izpilde galu galā , kā izrādās, nav nosacījumi iekļūšanai eiro zonā?”

Avots: BNA Latvia