Milzīgais priekšlikumu skaits depozītu sistēmas ieviešanas likumam rada aizdomas par mēģinājumiem to “izgāzt”, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Pēc viņa sacītā, pirms otrā lasījuma likumprojektam bija tikai seši priekšlikumi, savukārt pirms trešā lasījuma ir 83 priekšlikumi, kas liek domāt, ka daudzo priekšlikumo vidū ir arī mēģinājumi “izgāzt” likumu. “Rodas jautājums, kur visi bija agrāk? 83 priekšlikumi nav tipiski,” izteicās Vitenbergs.

“Priekšlikumi ir nopietni, tie izmaina sākotnējo likuma domu, tas ir samudžināts dzijas kamoliņš, ko mēs tagad mēģinām šķetināt,” uzsvēra politiķis.

Viņš pauda, ka pret šādu sistēmu ir atkritumu apsaimniekotāji, kas ir iestājušies par paplašinātu depozīta sistēmu. Arī viņš nav pret šādas sistēmas ieviešanu, bet jautājumi ir, vai to pašlaik var izdarīt, kurš būs gatavs tajā investēt un atrast finanšu motivāciju.

“Šobrīd tāda sistēma neatmaksāsies, jo daudziem iespējamiem iepakojumiem nav vērtības,” norādīja Vitenbergs.

Kā zināms, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija grozījumus Iepakojuma likumā un Dabas aizsardzības likumā sagatavoja jau 2017. gada decembrī. Likumprojekti paredz esošajai dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmai papildus ieviest arī obligātu depozīta sistēmu atkārtoti un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam.

Dzērienu iepakojuma depozīta sistēma paredz iespēju iedzīvotājiem atgūt samaksāto depozīta maksu par iepakojumu, nododot iztukšoto dzēriena iepakojumu tirdzniecības vietā, iepakojuma pieņemšanas punktā vai dalītas atkritumu vākšanas laukumā, kur būs izvietoti pieņemšanas automāti vai pieņemšana notiks manuāli. Depozīta maksa būs 10 centi par vienu iepakojuma vienību. Tirgotājiem, kas pārdod dzērienus depozīta iepakojumā, būs pienākums informēt patērētājus par iespējām nodot atpakaļ šo iepakojumu, norādot redzamā veidā tuvāko pieņemšanas vietu un darba laikus, ja iepakojuma pieņemšana nenotiks pašā veikalā.

Tiek norādīts, ka depozīta sistēmas ieviešanas ieguvumi ietver atkritumu šķirošanas veicināšanu mājsaimniecībās, sniedzot iedzīvotājiem viegli pieejamu un saprotamu atkritumu šķirošanas iespēju. Turklāt, ņemot vērā Lietuvas un Igaunijas pieredzi – līdz pat 90% izlietotā dzērienu iepakojuma tiek nodoti atpakaļ. Kā arī gandrīz 100% nodoto iepakojumu ir iespējams pārstrādāt. Depozīta sistēma veicina iepakojumu nodošanu otrreizējai pārstrādei, samazinot PET pudeļu, stikla un skārda iepakojumu nonākšanu poligonos vai apkārtējā vidē.