Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita solījums būt visas tautas prezidentam pagaidām nav piepildījies, uzskata politologs Juris Rozenvalds.
Šorīt intervijā Latvijas Radio, vērtējot Levita pirmo gadu Valsts prezidenta amatā, Rozenvalds norādīja, ka, lai gan sabiedrībai nav jākaunas par prezidentu, jo viņš ir labs runātājs un intelektuālis, viņa ieskatā Levits nav izpildījis savu solījumu – būt visas tautas prezidents.
Viņa ieskatā, prezidenta rīcība mēdz neatbilst paša iepriekš noteiktajiem mērķiem. Piemēram, Levits iestājas par tiesiskumu, taču apstiprināja Rīgas domes atlaišanas likumprojektu, kas bijis “ar baltiem diegiem šūts”. Tāpat viņš bijis arī viens no galvenajiem, kas virzījis likumprojektu par partiju finansēšanu no valsts budžeta, pārkāpjot zināmas pieklājības normu, proti, likumu attiecinot uz šo sasaukumu, nevis uz nākamo.
Tāpat Rozenvalds norādīja uz to, ka Levits apstiprināja budžeta likumprojektu, lai arī mediķiem dotais solījums netika izpildīts.
Pēc politologa teiktā, Levits savā pirmajā uzrunā pēc ievēlēšanas solīja būt visas Latvijas tautas prezidents, bet tas pagaidām nav piepildījies.
“Levits darbojas nevis kā arbitrs, kas stāv pāri politiskiem strīdiem, bet gan rīkojas atbilstoši koalīcijas vēlmēm,” uzsvēra Rozenvalds.
Savukārt pats Levits pirmo gadu amatā vērtē kā ļoti intensīvu gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā.
“Esmu aktīvi iesaistījies politiskajā diskusijā,” norādīja Levits, uzsverot, ka Valsts prezidentam ir uzdevums iesaistīties politiskajās debatēs, kur prezidents ir tikai viens no spēlētājiem.
“Uzskatu, ka man ir iespēja iesaistīties likumdošanas procesā ar savu domu un viedokli vēl pirms viņa pieņemšanas. Lielā mērā mani rosinājumi arī ir tikuši ņemti vērā,” atzina Levits, turpinot, ka tagad, piemērām, dienaskārtībā ir administratīvi teritoriālā reforma.
Prezidents atzina, ka nekādu negaidītu pārsteigumu Latvijas sabiedrībā un politikā prezidenta amatā līdz šim nav bijuši.
Foto: Valsts kanceleja