Virzot jauno algu modeli, aiz borta palikuši pirmsskolu pedagogi. Viņiem darba samaksas paaugstinājums tiek solīts vien 2018. gadā. Lai viņiem palielinātu algas par 15–20 procentiem jau šogad, papildus būtu vajadzīgi 9–12 miljoni eiro. Tāda nauda valsts budžetā nav plānota. Koalīcijas sadarbības padomes sēdē, skatot šo jautājumu, tika nolemts to atlikt un uzvelt šo nastu uz jaunās valdības pleciem, raksta NRA.lv.
«Pirmsskolu pedagogi pašlaik saņem vidēji par 30% zemāku atalgojumu nekā vispārizglītojošo skolu skolotāji. Kļūst arvien grūtāk pirmsskolām piesaistīt pedagogus. Tas ir jautājums, kas būs jārisina koalīcijas partneriem, – jāpanāk vienošanās, kādā apjomā un no kādiem finanšu avotiem palielināt atalgojumu pirmsskolu pedagogiem. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķiniem, lai šai pedagogu grupai atalgojumu palielinātu par 15–25 procentiem, pašvaldību budžetos papildus būtu nepieciešami 9–12 miljoni eiro gadā. Tā ir būtiska vienošanās, kas jāpanāk, lai virzītu pedagogu atalgojuma jauno modeli,» pēc Koalīcijas sadarbības padomes sēdes teica izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) pirms padomes sēdes bija izsūtījusi vēstules pozīcijas partijām, aicinot ņemt vērā sociālo partneru viedokli un atgādinot, ka pirms vēlēšanām tās ar arodbiedrību noslēgušas vienošanos par pakāpenisku pirmsskolu pedagogu darba samaksas finansēšanu no valsts budžeta.
Tajā LIZDA norāda, ka IZM izstrādātajā darba samaksas jaunajā modelī ir neproporcionāls un diskriminējošs atalgojums pirmsskolas pedagogiem, salīdzinot ar vispārējas un profesionālās izglītības skolotājiem, kuriem modeli plāno ieviest 2016. gadā, bet pirmsskolā vien no 2018. gada. Tas nozīmē, ka bērnudārzos strādājošie pakāpenisku darba samaksas paaugstinājumu var sagaidīt vien pēc diviem gadiem. Skolās un profesionāli tehniskajās mācību iestādēs strādājošie var cerēt uz 760–1000 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet pirmsskolas izglītības iestādēs strādājošie no 580 līdz 640 eiro. LIZDA uzskata, ka šāds uzstādījums ir netaisnīgs un darba algai ir jābūt vienādai visiem pedagogiem, jo izglītības un kvalifikācijas prasības visiem ir vienādas. «Šāds atalgojums nav adekvāts par veicamo atbildīgo un nozīmīgo darbu pirmsskolās,» uzsvērts vēstulē. Nosakot šādas algas, neizdosies palielināt jau tā trūkstošo pirmsskolu pedagogu skaitu. Jauniešiem nav motivācijas šim darbam, kuru joprojām no saviem līdzekļiem finansē un arī jaunajā modelī paredzēts, ka turpinās finansēt pašvaldības. Arodbiedrība joprojām uztur savu prasību, ka jāparedz pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksas daļējs finansējums no valsts budžeta, ko līdz šim pie varas esošās valdības solījušas jau desmit gadu garumā. Papildu finansējuma nodrošināšana no valsts budžeta veicinātu jauno speciālistu ienākšanu, nevienlīdzības mazināšanos un kvalificētu speciālistu piesaisti pirmsskolas izglītības iestādēs. LIZDA uzsver, ka ir pazaudēts modeļa sākotnējais uzstādījums – veicināt vienlīdzību un izglītības kvalitāti, piesaistīt jaunos pedagogus un tam piešķirt nepieciešamo papildu valsts finansējumu.
Aisma Orupe
