Pētījums: Satversmes tiesai uzticas puse Latvijas iedzīvotāju

Satversmes tiesai uzticas puse Latvijas iedzīvotāju, liecina Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktais pētījums.

Dati apliecina, ka Satversmes tiesa ir tas tiesu varas konstitucionālais orgāns, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk, proti, 51% respondentu snieguši atbildes, ka Satversmes tiesai “pilnībā uzticos” un “drīzāk uzticos”.

SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš skaidroja, ka datos redzama tendence, ka uzticību Satversmes tiesai vairāk pauž respondenti no 18-35 gadu vecumam, iedzīvotāji ar augstāko izglītību, augstākiem ienākumiem, kā arī personas, kuras ģimenē runā latviešu valodā.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele pauda, ka viens no uzticību veidojošiem faktoriem ir informētība un tādēļ bija svarīgi to noskaidrot šajā valsts un sabiedrības attīstības posmā.

Pētījuma dati liecina, ka tikai 30% respondenti par Satversmes saturu “labi zina” vai “kopumā zina, bet ne sīkumos”. Savukārt liela daļa 54% respondenti atzinuši, ka “ir dzirdējuši, bet neko tuvāk nezina”, 14% procenti teikuši, ka par Satversmi neko nav dzirdējuši, 4% sacījuši, ka “grūti pateikt”. Līdzīgs sadalījums ir arī uz jautājumiem par to, kāda ir informētība par no Satversmes izrietošajām tiesībām, tostarp tiesībām aizstāvēt savas tiesības tiesā.

Aplūkojot datus par iedzīvotāju informētību par Satversmes tiesu, redzams, ka 23% respondentu snieguši atbildes, ka “labi zina” un “kopumā zina, bet ne sīkumos”, 51% respondentu atzinuši, ka “esmu dzirdējis, bet neko tuvāk nezinu”, savukārt 19% saka, ka “neesmu dzirdējis”, 7% pauduši viedokli, ka “grūti pateikt”. Raksturojot sabiedrības informētību par Satversmes tiesas funkcijām, jāatzīmē, ka 28%-54% iedzīvotāju norādīja pareizās tiesas funkcijas. Taču liela daļa 47% respondentu atzīmēja, ka Satversmes tiesa pārskata zemāku instanču tiesu spriedumus un atceļ tos, ja tie neatbilst Satversmei, tomēr šādas kompetences Satversmes tiesai nav.

Pētījuma dati rāda, ka galvenais informācijas avots respondentiem par Satversmes tiesas darbu ir Latvijas Televīzija, to minēja 60% aptaujātie. 30% minējuši TV3, 27% Facebook, 23% Latvijas Radio, 21% Tvnet.lv, 21% Delfi.lv un 27% citus interneta ziņu portālus.

Kā svarīgu rādītāju tiesiskā valstī Ineta Ziemele izcēla iedzīvotāju paustos uzskatus par Satversmes tiesas spriedumu izpildīšanu. 38% respondentu atzinuši, ka Satversmes tiesas spriedumi “noteikti tiek” un “drīzāk tiek” izpildīti, savukārt līdzīgi 35% pauduši uzskatu, ka “drīzāk netiek” un “noteikti netiek” izpildīti. 27% atzinuši, ka viņiem “grūti pateikt”. Ineta Ziemele uzsvēra, kā šie rādītāji varētu būt cieši saistīti ar informētību, jo ne vienmēr informatīvajā telpā tiek pateikts, ka konkrētie normatīvo aktu grozījumi tiek veikti, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu. Ņemot vērā pētījuma datus, viņa izteica nepieciešamību pēc spriedumu adresātu aktīvākas un, iespējams, precīzākas sabiedrības informēšanas tieši par spriedumu izpildi.

Arnis Kaktiņš skaidroja pētījuma rezultātus par to, kā kopumā iedzīvotāji vērtē iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesu varas institūcijas, tostarp Satversmes tiesā. Dati liecina, ka tikai 17% respondentu uzskata, ka iespējas aizstāvēt tiesības Satversmes tiesā ir “pilnībā pietiekamas” un “drīzāk pietiekamas”, savukārt 53% uzskata, ka iespējas ir “drīzāk nepietiekamas” un “pilnībā nepietiekamas”, 30% respondentu ir “grūti pateikt”. Respondenti, atbildot uz jautājumu, kāpēc cilvēki salīdzinoši reti vēršas Satversmes tiesā, kā tipiskākos šķēršļus norādījuši: zināšanu nepietiekamību, informācijas trūkumu, pārāk lielu sarežģītību un finansiālos aspektus.

Pētījumā ietvaros respondenti atbildēja arī uz jautājumu, kas ir galvenais iemeslu tam, ka Latvijā ne vienmēr tiek ievēroti likumi. Lielākā daļa iedzīvotāju 57% teica, ka “cilvēki nezina likumus”. 48% respondenti teica, ka “cilvēki uzskata, ka likumus var neievērot, var pārkāpt”, 45% aptaujāto uzskata, ka “pieņemtie likumi ir nekvalitatīvi”, savukārt 44% uzskata, ka “likumi netiek pareizi piemēroti, ieviesti”. Tikai 15% iedzīvotāji pauda viedokli, ka likumu neievērošanas iemesls ir finansējuma trūkums pareizai likumu ieviešanai, piemērošanai.

Ineta Ziemele, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, kāda būs Satversmes tiesas reakcija uz saņemtajiem datiem, atzina, ka tiesa jau vairākus gadus īsteno īpašu komunikācijas un dialoga stratēģiju, kuru turpinās. Ziemele uzsvēra, ka tiesas galvenā funkcija ir konstitucionālā kontrole un ka sabiedrība no tiesas sagaida tieši tās spriedumus. Tiesai nav pieejams īpašs administratīvais resurss, lai uzņemtos tiesai netradicionālās funkcijas lielākā apmērā. Tādēļ viņa aicināja arī plašsaziņas līdzekļus vairāk pievērsties tiesiskas valsts kā vērtības tematikai un būt aktīviem un informēt sabiedrību par Satversmes tiesas darbu. Tiesa informēja, ka šogad jau ceturto reizi septembrī tiks izsludināts Satversmei veltītais skolēnu zīmējumu un domrakstu konkurss. Pēdējo trīs gadu laikā tajā piedalījušies 790 skolēni.