Līdzās tradicionālajām reklāmas platformām – laikrakstiem, žurnāliem, radio, televīzijai, kā arī reklāmai uz dažādiem vides objektiem un internetā, ar dažādu preču un pakalpojumu reklamēšanu nodarbojas arī inluenceri – sociālo tīklu un blogu zvaigznes. Diemžēl 53 procentos gadījumu Baltijā ir novērojamas krāpšanas pazīmes, liecina Komunikācijas aģentūras A. W. Olsen & Partners un sociālo tīklu analīzes platformas HypeAuditor veiktais pētījums.

Angliskajam vārdam influencers pagaidām Latvijā nav atrasts īstais tulkojums. Viņus mēdz saukt par iedvesmotājiem, ietekmētājiem, viedokļu līderiem vai emuāristiem, bet neviens no tiem nav precīzs. Pēc būtības influencers ir cilvēks, kas spēj sasniegt plašu auditoriju. Un jo lielāks sekotāju pulks, jo ietekme, vismaz teorētiski, ir lielāka, skaidro NRA.lv.

Potenciālā auditorija – ceturtā daļa Latvijas

Tūkstošus ietekmējoši cilvēki ir arī Latvijā – tie gozējas Youtube, Instagram, Facebook, dažādos blogos. Golin Rīga sadarbībā ar Norstat pērnā gada beigās veica pētījumu, lai noskaidrotu, cik liela patiesībā ir influenceru ietekme Latvijā. Šis pētījums atklāj, ka Latvijā vecuma grupā no 16 līdz 65 gadiem ar šo komunikācijas kanālu ir iespēja sasniegt teju pusmiljonu cilvēku. Savukārt vecuma grupā no 16 līdz 29 gadiem vairāk nekā 62 procenti seko kādam influencera kontam Instagram. Tajā pašā laikā 38 procenti aptaujāto neizmanto Youtube, Instagram, nelasa blogus vai nezina, kas ir influenceri. Tie visbiežāk ir cilvēki vecumā no 40 līdz 65 gadiem.

Aptuveni 17 procentu iedzīvotāju kaut reizi ir kaut ko iegādājušies, iedvesmojoties no influencera vēstījuma, – lielākoties tās ir bijušas jaunāko tehnoloģiju ierīces, dekoratīvā kosmētika un matu kopšanas līdzekļi. Daļai ir bijis kārdinājums to darīt. Tajā pašā laika 40 procentu atzina, ka pēc iedvesmotāja ieteikuma nekad neko nav pirkuši.

Šā pētījuma dati arī atklāj, ka aptaujāto interesēm visvairāk atbilst influenceri, kas rada noderīgu un praktisku saturu (33%), kā arī žurnālisti, kuri informē vai pauž viedokli par norisēm pasaulē (22%). Tāpat arī godīgi šā darba darītāji, kuri demonstrē reālu skatījumu uz dzīvi (20%). Savukārt kā visnepieņemamāko iedzīvotāji uzsvēruši blogeru un influenceru nekompetenci, sniedzot viltus ziņas vai nepārbaudot faktus, kā arī sekotāju pirkšanu.

Baltijas ietekmīgāko vidū maz latviešu

Oktobra sākumā tika paziņoti 100 ietekmīgākie Baltijas Instagram influenceri. Gan visā topā, gan pirmajā desmitniekā dominē lietuvieši. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim – @niklavs.

Baltijas Instagram influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm. Latvijas Instagram influenceru Top 5 – @niklavs (60,6 tūkstoši sekotāju), @movieevelina (116 tūkstoši sekotāju), @kporzee (Kristaps Porziņgis,1,6 miljoni sekotāju), @lauriszalans (29,7 tūkstoši sekotāju), @betabeidz (20,7 tūkstoši sekotāju). Šā topa simtniekā – ne Baltijas, pat ne Latvijas mērogā nav iekļuvusi Blogeru un influenceru asociācijas dibinātāja Maija Armaņeva ar saviem 78,4 tūkstošiem sekotāju.

Sekotāju pieburšana un piepirkšana

Ikviens influencers, kurš ar to vēlas pelnīt naudu, cenšas iegūt pēc iespējas kuplāku auditoriju. Jo tā ir lielāka, jo uzņēmumi būs dāsnāki, atalgojot par preču vai pakalpojumu reklamēšanu.

«Piemēram, lietuvieši vēlēsies sadarboties ar tādiem, kam ir simts tūkstoši vai pat vairāk sekotāju. Turpretim Latvijā pietiks, ja tev būs 10 000 sekotāju. Kopumā Baltija ir lieliska vieta uzlecošām zvaigznēm, jo mums nav jākonkurē ar visiem angliski runājošajiem,» uzsvēra Baltijas influenceru topa veidotāju – Modash.io – pārstāvis Matiass Markus.

A. W. Olsen & Partners un sociālo tīklu analīzes platformas HypeAuditor veiktais pētījums parāda, ar kādiem līdzekļiem šis mērķis tiek sasniegts, diemžēl visai bieži – ar negodīgiem. Visai liela daļa ķeras pat pie dažādām neētiskām un pat krāpnieciskām metodēm, lai palielinātu savu sekotāju skaitu.

Vispopulārākais šādas krāpšanas veids saskaņā ar pētījumu ir sekotāju pirkšana – Baltijā vidēji to ir darījuši 28 procenti. Par sekotāju pirkšanu runā arī paši influenceri. Piemēram, M. Armaņeva pērn Instagram īsajos stāstos atzinās, ka kāds tīši gribējis viņu diskreditēt, nopērkot botus jeb fake followers viņas profilam. Arī nesen uzvirmojušas runas ar sekotāju pirkšanu. Un M. Armaņevai to pārmet pašas kolēģi – citi influenceri.

Masveida piesekošanu Baltijā praktizējot 21 procents. Visbiežāk to izmanto lielie ietekmētāji, tas ir, tādi, kuru sekotāju skaits pārsniedz piecus tūkstošus. Viņu vidū to dara gandrīz trešdaļa (29%). Sestdaļa (17%) nodarbojas ar komentāru pirkšanu, bet savstarpējās komentēšanas grupās piedalās sešpadsmitā daļa (6%).

«Ietekmētāju tirgvedība ir nākotnes televīzija. Caur emuāristu var nodot jebkuru domu. Bet tikai tad, ja emuāristam ir īsta un jums piemērota auditorija. Tirgus ir pilns ar krāpšanu, un ir pavisam viegli izsviest naudu vējā. Tirgvedības speciālistiem ir jāpievērš lielāka uzmanība emuāristu pārbaudei, it sevišķi tāpēc, ka ir atbilstīgi rīki, lai to veiktu,» saka HypeAuditor vadītājs Alekss Frolovs.

Kopumā pētījumā secināts, ka Latvijā mazāk krāpniecības pazīmju (44%) tika novērots kategorijā, kurā sekotāju skaits nav liels, piemēram, sociālajā tīklā Instagram tas nepārsniedz piecus tūkstošus. Savukārt visvairāk krāpnieku, proti, 61 procents, ir to lietotāju vidū, kam ir no pieciem līdz 20 tūkstošiem sekotāju. «Ja neesat persona, kas regulāri parādās medijos, ir diezgan grūti pārvarēt 20 tūkstošu sekotāju robežu un sākt labi pelnīt, tāpēc tiek uzsākta dažādu krāpšanas mehānismu izmantošana, piemēram, robotu un reakciju pirkšana, dalība grupās, kur lietotāji aktīvi komentē cits cita ierakstus, kā arī masveida piesekošanas, tas ir, parakstīšanās-atteikšanās, izmantošana. Visbeidzot, to vidū, kam ir 20 līdz 100 tūkstoši sekotāju, krāpnieku īpatsvars ir nedaudz mazāks, bet tik un tā pārsniedz pusi – 53 procentus,» skaidro A. W. Olsen & Partners projektu vadītāja Baltijas valstīs un Latvijas Universitātes pasniedzēja Marija Vorkule.

Pēc viņas teiktā, tas ir vēl viens iemesls, kāpēc krasi aug uzņēmumu interese par pieticīga sekotāju skaita īpašniekiem: Getblogger.ru dati liecina, ka pēdējā gada laikā interese par šādiem influenceriem augusi par 48%, bet lielo emuāristu popularitāte strauji samazinās. Piemēram, reklāmdevēju interese par influenceriem, kam sekotāju skaits pārsniedz miljonu, ir samazinājusies par vairāk nekā trešdaļu – par 35 procentiem.

«Rezumējot jāteic, ka gan krāpšanas, gan paša ietekmētāju tirgus plašums ir šausminošs. Daudziem šķiet, ka viņi ienāks šajā jomā, sapirks, uzskrūvēs sekotāju un komentāru skaitu un pār viņiem nolīs reklāmdevēju pasūtījumu lietus. Tā nav – visspilgtākais pierādījums ir pavisam sīko ietekmētāju augošā popularitāte. Lai gūtu panākumus šajā jomā, ir jāiegulda daudz darba, bet reklāmdevējiem, kā arī parastiem lietotājiem pirms uzticēšanās kādai Instagram zvaigznei ir jāpārliecinās, ka tā tiešām ir zvaigzne, nevis kārtējais krāpnieks,» piebilst komunikācijas speciāliste.

Darbs par vēdertiesu?

Ja jau influenceri ir gatavi pat maksāt naudu par sekotāju iegūšanu, jādomā, ka šī nodarbe ir visai ienesīga. Stiliste un blogere Indra Salceviča gan atklāj šā biznesa ēnas puses: «Ikviena satura veidošana un atmaksātas sadarbības postu veidošana ir darbs, reizēm tas ir darbs ar fotogrāfiem, reizēm idejas realizēšanai jāpērk kādi trauki, food blogeriem pārtikas produkti, reizēm, lai realizētu ideju, ir jābrauc uz kādu citu pilsētu. Vārdu sakot – tie ir resursi! Tāpēc man liekas absurdi, ka aģentūras, kuras vistiešākajā ziņā zina, cik daudz izmaksā reklāmraksti un bilžu veidošana, atsūta piedāvājumu saņemt klienta dāvanu ar noteikumu, kas PAREDZ OBLIGĀTAS PUBLIKĀCIJAS.» Tā raksta Kas Jauns.

Tajā pašā laikā medijos izskanējušas ziņas, ka par vienu vēstījumu atkarībā no lietotāju skaita un reālās ietekmes uzņēmumi maksā, sākot no pieciem eiro, līdz 500 eiro. Tas, vai par darbu saņemt naudu vai dāvaniņu, ir atkarīgs no katra konkrētā gadījuma. Katrā ziņā šobrīd nav vienota cenrāža šā pakalpojuma pirkšanai.

Ilze Šteinfelde