Pētersone: VID nevar piespiest cilvēkus maksāt nodokļus

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā nav pieaudzis, jo dati, kas ir Valsts ieņēmumu dienestā (VID) liecina par pretējo. Arī legāli nodarbināto personu skaits pagājušo gadu laikā ir pieaudzis, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» atklāja VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone.

Kā raidījumam atklāja Pētersone, nodokļu politika Latvijā neatšķiras no Eiropas Savienības (ES) valstīs piekoptās politikas. Tiesa, ir atsevišķas nianses, kuras saistītas ar tiešajiem nodokļiem – darba algām, pabalstiem un pensijām, raksta Apollo.lv

Runājot par ēnu ekonomiku Latvijā, VID dati liecina, ka pēdējo gadu laikā tā ir samazinājusies. Tam iemesli ir bruto algas pieaugums, kas ir audzis par trešdaļu. Tāpat ir arī vairāk nodokļu maksātāju, jo pēdējo gadu laikā no nelegālajiem par legālajiem nodarbinātajiem ir kļuvusi 13 tūkstoši darba ņēmēju.

Iegūtie dati ir gūti no pētījuma metodes, kas izmantota visās ES valstīs. Šie dati parāda, ka ēnu ekonomika samazinās, bet vēl ir 23% – 24% cilvēku, kas uzskatāmi par ēnu ekonomikas daļu.

VID nevar piespiest maksāt nodokļus, jo tas ir atkarīgs no cilvēkiem pašiem. Ir ļoti svarīgi iedzīvotājiem stāstīt, kāpēc ir jāmaksā nodokļi. Vēl ir ļoti svarīgi preventīvi uzlabot situāciju ar nodokļu nomaksu. Jāņem vērā, ka daudz kas ir atkarīgs no pašiem uzņēmumiem. Ir bijušas situācijas, kad lielie uzņēmumi godīgi maksā nodokļus, bet tā saucamie apakšuzņēmumi gan biežāk maksā algas aploksnēs, tādējādi ietekmējot nodokļu nemaksāšanu.

Par nodokļu nemaksāšanu krimināllikumā ir panti, kas paredz atbildību. Jautājums ir, vai šie sodi ir pietiekami. Jādiskutē par administratīvo atbildību gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem. Ne vienmēr aplokšņu algu iniciators ir maksātājs, jo bieži arī darba ņēmēji pieprasa, lai viņiem algas maksātu aploksnēs.

Administratīvajai atbildībai ir vainu pastiprinoši vai mīkstinoši apstākļi. Mazināt ēnu ekonomiku var palīdzēt grozījumi likumos.

VID kopā ar Finanšu ministriju diskutē par algām aploksnēs, piemēram, par iemaksām bankā un privātpersonu kontos. Ņemot vērā naudas iemaksas bankas kontos un naudas apgrozību tajos, var spriest par aplokšņu algu saņemšanu un nodokļu nemaksāšanu. Tāpat tiek atzīmēts, ka naudas atmazgāšana 99% gadījumos ir nodokļu nemaksāšana.

Šobrīd nodokļu ieņēmumi ir ļoti labi, savukārt sliktāka situācija ir ar uzņēmumu nodokļu ienākumiem, taču liela daļa vēl nav nomaksājusi šos nodokļus, tādēļ objektīvāk būs iespējams spriest augustā, kad uzņēmumi to būs izdarījuši.

Runājot par kontrabandu Latvijā, ļoti svarīgi ir apzināties, ka Latvija ir ES dalībvalsts. Kad ES sapratīs, ka tā ir visas savienības problēma, tad būs efektīvāka cīņa ar kontrabandu.

Centrāltirgū veiktie pasākumi pārkāpumu novēršanai ir cīņa ar vējdzirnavām. Centrāltirgū pārkāpumi būs vienmēr un visas centieni tos izskaust ir neefektīva resursu izmantošana. Nav jēga cīnīties ar tiem, kas tirgo, bet ar tiem, kas piegādā – tā ir sakne.

Savukārt runājot par jauno VID ēku, Pētersone uzsver, ka ir divējādas sajūtas – ēka ir moderna un ieguldītie līdzekļi ir tā vērti. Iepriekšējo gadu laikā nekas nav investēts un jaunajā ēkā ir pieejamas jaunas un modernas tehnoloģijas, kas nodrošina arī lielāku drošību. Taču, runājot par negatīvo, ēkas izmaksas nav patīkamas, bet to vairāk nevar mainīt, taču svarīgs faktors ir arī zemes iegāde. Sabiedrība varēs ar laiku par šīm izmaksām aizmirst, ja VID ar savu darbu pierādīs, ka šai ēkai ir jēga.