Pērn par 6 % krities dienas laikrakstu patēriņš

Kā liecina Nacionālā Mediju pētījuma: Prese 2009.gada rezultāti, vismaz vienu no pētījumā iekļautajiem izdevumiem 2009. gadā bija lasījuši 95% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir tieši tik pat daudz, cik 2008. gadā.

2009. gadā salīdzinoši mazāk nekā 2008. gadā ir lasīti avīžu pielikumi, 2009. gadā vidēji vienu laikraksta pielikumu lasīja vai caurskatīja 13 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet 2008. gadā – 23 %. Tas, galvenokārt, skaidrojams ar pētījumā iekļauto pielikumu skaita samazināšanos, jo tie arvien biežāk tiek integrēti izdevumos kā rubrikas un vairs nav atdalāmi no pamata izdevuma.

2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, par 6 % krities arī dienas laikrakstu patēriņš, kas daļēji saistīts ar atsevišķu dienas laikrakstu vasaras brīvdienām. Reklāmas izdevumu, reģionālās preses, mēneša laikrakstu, mēneša žurnālu un divnedēļu žurnālu vidējai patēriņš 2009. gadā, salīdzinot ar 2008. gadu, ir palicis nemainīgs.

TNS Latvia mediju un patēriņa pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze norāda, ka visvairāk patērētā preses izdevumu grupa pēc viena izdevuma vidējās auditorijas ir reģionālie laikraksti. Vidēji vienu reģionālo laikrakstu lasījuši vai caurskatījuši 46 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Reģionālos laikrakstus aktīvāk patērē latviešu tautības iedzīvotāji, vidēji vienu reģionālo laikrakstu lasījuši vai caurskatījuši 54 % latviešu tautības iedzīvotāju, bet tikai 35 % citas tautības pārstāvju.

Cittautiešu vidū patērētākā preses izdevumu grupa ir nedēļas avīzes, vidēji vienu nedēļas izdevumu lasījuši 62 % cittautiešu vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Salīdzinoši biežāk nekā visi Latvijas iedzīvotāji cittautieši patērē arī reklāmas izdevumus, vidēju vienu reklāmas izdevumu ir lasījuši vai caurskatījuši 20 % cittautiešu. Latviešu tautības iedzīvotāju vidū bez jau pieminētajiem reģionālajiem izdevumiem lasītāki nekā visu iedzīvotāju vidū ir mēneša, divnedēļu un nedēļas žurnāli, kā arī pielikumi.

2009. gadā būtiskas atšķirības ir ne tikai dažādu tautību lasītākajos izdevumos, bet arī lasītāko izdevumu sarakstā atkarībā no respondentu dzīves vietas. Lasītāko izdevumu TOP5 katrā Latvijas reģionā ir atšķirīgs. Katrā reģionā vismaz viens reģionālais izdevums ierindojas lasītāko drukāto preses izdevumu sarindojuma pirmajā pieciniekā.