T.s. Lemberga krimināllietā steidzamība vairs nav aktuāla – tiesneši tiek sūtīti komandējumos, vēsta “Neatkarīgā”.
Medijs vēsta, ka tikko kā apelācijas kārtībā t.s. Lemberga krimināllietu saņēmusī tiesnese Sandra Amola nosūtīta komandējumā uz Tallinu, lai ar igauņu kolēģiem apspriestu aktuālos jautājumus kriminālprocesā. Tas gan esot pretrunā Rīgas apgabaltiesas vadības vēl nesenajām rūpēm par Lemberga lietas steidzināšanu, kad pēc Rīgas apgabaltiesas vadības rīkojuma tika ieviests četru tiesas dienu grafiks nedēļā iepriekšējo divu darba dienu vietā; kad procesuālo termiņu ekonomēšanas vārdā pirmās instances tiesā nemitīgi tika aprauti gandrīz pusvārdā aizstāvji un tika liegts Lembergam sniegt liecības, tika liegts pratināt lieciniekus.
“Neatkarīgā” gan norāda – tiesneses atraušana no iestrēgušās t.s. Lemberga lietas ir loģiska un saprotama, raugoties no politiskā aspekta. Šā gada 22. februārī ar pirmās instances spriedumu Aivars Lembergs tika izolēts no politikās darbības un ietupināts Rīgas Centrālcietumā – kopš tā brīža zuda politiskā aktualitāte steidzināt krimināllietas izskatīšanu.
T.s. Lemberga lieta apelācijas kārtībā tiesnesei S. Amolai tika nodota šā gada 27. jūlijā, pēc kā tiesnese devusies gadskārtējā atvaļinājumā. No atvaļinājuma viņa atgriezās darbā 30. augustā, un jau 6. septembrī uz nedēļu tika aizkomandēta uz Tallinu. S. Amola kopā ar vēl trim Rīgas apgabaltiesas tiesnešiem bija pieteikusies EJTN (European Judicial Training Network) divpusējā apmaiņas programmā uz Tallinas apgabaltiesu.
Izpētot komandējuma ar nosaukumu “Bilateral exchange visit of the delegation of Riga Regional Court” (Rīgas apgabaltiesas delegācijas divpusējās apmaiņas vizīte) dienas kārtību, “Neatkarīgā” atklāja sekojošo. Ceļu uz Tallinu Rīgas apgabaltiesas tiesnešu delegācija uzsākusi pirmdien, 6. septembrī, 9.30 un Tallinā ieceļojusi 15.30. Tas nozīmē, ka ceļā uz Tallinu tiesneši pavadījuši sešas stundas. Parasti no Rīgas līdz Tallinai, nepārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu, var aizceļot nepilnās četrās stundās. Nākamajā dienā, 7. septembrī, Rīgas apgabaltiesas delegācija devusies uz Tallinas apgabaltiesu un tikusies ar tās priekšsēdētāju Villemu Lapimā, Tallinas apgabaltiesas Krimināllietu palātas priekšsēdētāju Ilvi Keskīlu un Krimināllietu palātas tiesnesi Pāvelu Gončarovu. Pēc tam Latvijas delegācija devusies uz Igaunijas Ģenerālprokuratūru, kur tikusies ar ģenerālprokuroru Andresu Parmasu. Pārrunātas aktuālās problēmas kriminālprocesā. Pēc stundu gara pusdienas laika Rīgas apgabaltiesas tiesneši devušies uz Igaunijas parlamenta ēku. Riigikogu viņi pabijuši 2,5 stundas.
Savukārt 8. septembrī Latvijas delegācija no 9.00 līdz 13.00 vērojusi lietas iztiesāšanas Tallinas apgabaltiesas apelācijas instances tiesā. Pēc pusdienas pārtraukuma 3 stundas notikušas diskusijas ap aktuālajiem kriminālprocesuālajiem jautājumiem apelācijas instancē. Diskusijā piedalījušies igauņu kolēģi tieneši no Harju apriņķa Krimināllietu palātas apelācijas instances tiesas. 9. septembrī Latvijas delegācija vērojusi krimināllietu iztiesāšanu Harju apriņķa tiesā. Pēc pusdienām, piedaloties Harju apriņķa tiesas tiesnešiem, diskutēts par aktuālajiem kriminālprocesuālajiem jautājumiem pirmās instances tiesā. Piektdien, 10. septembrī, Latvijas delegācija 9.30 izbraukusi no Tallinas un Rīgā plānojusi ierasties 15.30.
Medijs atgādina, ka t.s. Lemberga krimināllietu iztiesājošā tiesas sastāva priekšsēdētājs Boriss Geimans tiesas sēdē 2015. gada oktobrī paziņoja, ka tieši pēc Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones mutiska rīkojuma t.s. Lemberga krimināllietā esot jāintensificē tiesas sēžu grafiks – divu tiesas sēžu vietā nedēļā esot jābūt piecām tiesas sēdēm.
Tolaik procesuālās ekonomijas vārdā liegumi īstenot aizstāvību t.s. Lembergā prāvā jau bija kļuvuši par ierastu praksi. Procesa laikā tiesa apmierināja gandrīz visus prokuroru lūgumus un noraidīja gandrīz visus aizstāvības lūgumus; aizstāvībai tika liegts nopratināt līdz galam daudzus svarīgus apsūdzības lieciniekus, bet Lembergam vispār tika liegts uzdot jautājumus vairākiem svarīgākajiem lieciniekiem (piemēram, Aināram Gulbim un Rūdolfam Meroni). Uz tiesu tika aicināti gandrīz 100 apsūdzības liecinieki, bet aizstāvībai ļāva pieteikt tikai 3 lieciniekus. Tika liegta iespēja pienācīgi pārbaudīt rakstveida pierādījumus; Lembergam neļāva pabeigt liecību sniegšanu u.tml.
Aptuveni divas nedēļas pirms sprieduma pasludināšanas t.s. Lemberga krimināllietā tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone, kura Geimanu nomainīja 2019. gada septembrī, ieguva paaugstinājumu, kļūstot par Rīgas apgabaltiesa priekšsēdētājas vietnieci un Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju.
Savukārt Vilsone Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas amatā nokļuva 2013. gada nogalē, pateicoties tālaika tieslietu ministra Jāņa Bordāna (tolaik partija “Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK)” visai radikālai rīcībai, pat ignorējot visaugstākā līmeņa tieslietu speciālistu komisijas lēmumu. Kā tolaik ziņoja masu mediji, Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja kandidatūras atlases komisija divas reizes par labāko atzina tiesnesi Sandru Strenci, taču abas reizes šīs kandidatūras tālāku virzību apturēja Bordāns, atsaucoties uz kādu no KNAB priekšnieka vietnieces Jutas Strīķes saņemtu informāciju. Mediji ziņoja, ka atlases komisijas sēdēs tolaik emocijas situšas visai augstu vilni, bet ministrs Bordāns tomēr uzstājis, ka amatā jāvirza Vilsone.
Foto: F64
