Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītais pētījums par optimālo skolu tīklu jau sasniedzis pašvaldības. Teju visām vietvarām tiek ieteikts samazināt izglītības iestāžu skaitu, ne tikai novados, bet arī lielajās pilsētās tiek rosināts slēgt kādu vidusskolu vai reorganizēt par pamatskolu vai sākumskolu. Aptaujātās pašvaldības uzskata pētījumu par pārāk radikālu un vērš uzmanību uz to, ka tas tapis, neņemot vērā sociālo partneru, tostarp vietvaru, viedokli.
Novedīs pie segregācijas
Daugavpils pilsētas domes Izglītības un kultūras jautājumu komitejas vadītājs Jānis Dukšinskis atminas, ka jau pirms 20 gadiem piedzīvojis līdzīgu pētījumu, kurā bijis šāds uzstādījums: Daugavpilī jābūt vienai valsts ģimnāzijai un vairākām vidusskolām – ņemot vērā pilsētas nacionālo sastāvu, nevienai no tām nav jābūt ar latviešu mācību valodu. Nu tiek ieteikts no 13 pilsētas vidusskolām atstāt sešas, no Daugavpils novada – nevienu. Vai visus vidusskolēnus varēs sapulcināt sešās skolās? «Jāatgādina, ka tāds vidusskolu tīkls, kāds šobrīd ir Latvijā izveidojies – citur tāda nav. Ja arī te gribam veidot lielas vidusskolas kā Eiropā, tad tās jāatdala no pamatskolām. Jo, ja atstāsim pašreizējo modeli, tad vidusskolas veidosies spēcīgas, bet pamatskolas būs vājas, vidusskolas sāks atlasīt skolēnus, vājākos aizbīdot uz pamatskolām. Tas nozīmē, ka neizbēgami notiks selekcija un segregācija,» NRA.lv teic J. Dukšinskis. Viņš uzskata, ka no visa pētījuma var ņemt vērā tikai daļu, jo kopumā tas vērtējams kā pārāk radikāls.
Valsts nepilda savus pienākumus
Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs atgādina, ka atbilstoši Latvijas likumiem vispārējās izglītības iestādes un to uzturēšana ir autonoma pašvaldību funkcija. Tas nozīmē, ka vietvara pati lemj, kur kādas skolas būs, cik lielas vai cik mazas. Valsts funkcija ir akreditēt mācību iestādi, kontrolēt tās noteikumu ievērošanu un piešķirt līdzekļus pedagogu darba samaksai. «Valstij nav tiesību noteikt, kur un kādas skolas būs un cik skolēnu būs klasē, jo tāda iejaukšanās, kāda tiek šobrīd piedāvāta, ir pretrunā ar likumu un veselo saprātu. Ar skolu atvēršanu vai slēgšanu nevarēs nodrošināt izglītības kvalitāti. Valsts pienākums ir kontrolēt izglītības kvalitāti mācību iestādē, kuras darbību ir akreditējusi un atļāvusi veikt mācību procesu. Tikai tad, ja kādā no tām netiek ievērotas kvalitātes prasības, netiek nodrošināta atbilstoša izglītība, arī pēc aizrādījumiem netiek novērsti pārkāpumi un uzlabota situācija, tikai tad valsts ir tiesīga slēgt šādu iestādi,» ir pārliecināts A. Lembergs, uzsverot, ka tādas administratīvas tiesības valstij ir. Bet esot jautājums, vai valsts šos savus pienākumus pilda? Diemžēl valsts to nedara, bet mēģina apgalvot, ka skolēnu skaits klasē un skolā nodrošina izglītības kvalitāti. Jo vairāk skolēnu, jo labākas sekmes. Tātad – ja skolā ir 500 bērnu, vidējā atzīme būs 5, ja 1000 – tad 7, bet ja 3000 – tad tā būs desmit?
Domes priekšsēdētājs arī akcentē, ka tūlīt stāsies spēkā jaunās sanitārās normas, ko noteicis Ministru kabinets, proti, ka vispārizglītojošā priekšmeta mācību procesa laikā klasē uz vienu skolēnu nedrīkstēs būt mazāk kā divi kvadrātmetri. Padomju laikā celtajās skolās, izņemot pēdējās sērijas, nevienā klases telpā nevarot mācīties vairāk par 24 skolēniem. Bet, ja būs vairāk, tad tās lielākoties neatbildīs noteiktajiem normatīviem. Rezumējot A. Lembergs norāda, ka minētais pētījums ir tapis, nekonsultējoties un nesadarbojoties ar sociālajiem partneriem, ignorējot sabiedrības iesaisti tik būtiska jautājuma izvērtēšanā – varētu teikt, absolūti totalitāri. Tāpēc dokuments ir ļoti vienpusējs, atsevišķās sadaļās gan varot ar interesi izlasīt tur veikto analīzi, taču kopumā tajā nav ņemti vērā dažādi apstākļi un nosacījumi. «Pētījuma mērķim jābūt: nevis cik skolēnu jābūt skolā vai klasē, bet gan – kā panākt, lai visās mācību iestādēs būtu augstākā līmeņa kvalitāte. Bet šis pētījums šajā ziņā neko nerekomendē,» secina Ventspils domes priekšsēdētājs.
Viss jāskatās kontekstā
Arī Liepājas Izglītības pārvaldes vadītāja Kristīne NiedreLathere ir pārliecināta, ka skolas nevar vērtēt tikai pēc skolēnu skaita. Vienlaikus ir jāvērtē īstenotās programmas un mācību iestādes niša pilsētā. «Liepājā, piemēram, šobrīd ir tendence bērnu skaitam pirmsskolā pieaugt, tāpēc skolu tīkls ir jāskata kontekstā ar pilsētas kopējo attīstības politiku un demogrāfisko situāciju, ņemot vērā arī nākotnes prognozes.»
Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš atzīst, ka arī bez IZM pētījuma paši sistemātiski analizējot situāciju skolu tīklā un izglītības pieejamību katrā novadu veidojošajā pagastā un arī Ogres pilsētā. (Patlaban novadā ir piecas vidusskolas, IZM iesaka atstāt divas – tikai pašā pilsētā.) «Saistībā ar pētījumā par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā ietverto Ogres ietekmes areālu šobrīd varu teikt vienu: kamēr nav uzcelta jauna Ogres Valsts ģimnāzijas ēka, esošās vidusskolas pilsētā fiziski nespēj uzņemt izglītojamos no kaimiņu novadiem, kā tas ir ieteikts pētījumā. Skolēnu skaits jau tagad ir liels, un mums pietrūkst telpu mācību procesa nodrošināšanai. Taču piekrītu, ka Latvijā, tostarp mūsu novadā, ir jāveido spēcīgas vidusskolas, tas ir, 10.-12. klašu posms, jo tā ir atslēga tālākai izglītībai,» saka G. Sīviņš.
Aisma Orupe
Shutterstock
