Šādā situācijā daļa pasažieru pārvadātāju bankrotēs un autoostas tiks likvidētas. Lai nepiedzīvotu tik dramatisku notikumu attīstību, pasažieru pārvadātāji cer uz dotāciju palielinājumu autoostām, pretējā gadījumā pieļaujot protesta akciju organizēšanu un satiksmes ministra Aivja Roņa demisijas pieprasīšanu.

Valsts paliek parādā

Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes loceklis Uldis Kolužs Neatkarīgajai stāstīja, ka Zemgales plānošanas reģionam, kurš jau pērn nevarēja izpildīt noslēgto līgumu saistības un norēķināties ar pārvadātājiem par apmēram 200 000 latu, dotāciju apjoms šim gadam tika samazināts par 30 procentiem. «Tas radīs pārvadājumu pilnīgu sabrukumu. Taču šobrīd ar sabiedrisko transportu Latvijā pārvietojas 32% cilvēku. Saprotam pašvaldību vadītāju teikto, ka reisus vairs nav iespējams mazināt, jo tad cilvēkiem vairs nebūs iespējas saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus, lai nokļūtu uz darbu, mājās, skolām, slimnīcu un citur. Transporta pakalpojumu samazinājums vietējos reģionālajos pārvadājumos tikai izraisīs jaunu cilvēku emigrācijas vilni. Lauki pakāpeniski izmirst, jo kas tad te vēl paliek? Taisa ciet skoliņas, slimnīcas, uzņēmumus, vēl jānoņem sabiedriskais transports un varēs virkni apdzīvoto vietu izstrīpot no kartes,» sašutis teica U. Kolužs.

Līdzīgas problēmas ir ne tikai Zemgales plānošanas reģionā.

LARPA sanāksmē izskanēja, ka Vidzemes plānošanas reģions pārvadātājiem palicis parādā aptuveni 200 000 latu (ieskaitot noteikto pelņu), Kurzemes plānošanas reģions – 124 000 latu, Latgales plānošanas reģions – 280 000 latu.

Sola tiesāties

Situācija nozarē tieši ietekmē arī katru tajā iesaistīto uzņēmumu. U. Kolužs, kurš vada SIA Aips, stāstīja, ka Zemgales plānošanas reģions par 2011. gadu palicis uzņēmumam parādā 50 528 latus. «Janvārī no Zemgales plānošanas reģiona saņēmām dotācijas, kas nesedz līgumā paredzēto pārvadājumu apjomu par apmēram 15 000 latu. 1. februārī parāds jau bija sasniedzis 65 000 latu. Tā turpinot, 1. aprīlī parāds būs jau 95 000 latu. Domājam, ka, nemainoties situācijai, jau februārī vairs nespēsim samaksāt algas un nodokļus. Cik ilgi ņirgāsies par uzņēmumu, kas pilda visas tam ar līgumu uzliktās saistības!? Vadzis ir pilns, un tas drīz lūzīs! Protams, esam jau brīdinājuši Zemgales plānošanas reģionu, ka būsim spiesti griezties tiesā ar prasību segt parādus. Saprotam, ka plānošanas reģions pats ir ķīlnieks politiķu rotaļām, taču situācija ir ārkārtēja. Februāra otrajā pusē, kad būs saņemtas dotācijas, redzēsim, cik ilgu laiku katrs no pasažieru pārvadātājiem var izdzīvot, un tad kopā ar citiem nozares pārstāvjiem spriedīsim par tālāko rīcību. Ja redzēsim, ka situācija ir bezcerīga, spriedīsim par protesta akciju uzsākšanu, lai politiķiem un nozares atbildīgajām amatpersonām liktu padomāt par aplami pieņemtajiem lēmumiem. Neizslēdzu arī iespēju, ka tiks pieprasīta satiksmes ministra A. Roņa demisija,» brīdināja U. Kolužs.

Pasažieru pārvadātāji aprēķinājuši, ka nozare gadā nodokļos samaksā apmēram par 7 miljoniem latu vairāk, nekā saņem dotācijās.

Autoostas raizējas

Līdz ar valdības lēmumu, kas ļauj pilsētās pasažierus uzņemt arī ārpus autoostas, vairāk nekā 30 Latvijā esošās autoostas jūtas apdraudētas. Rīgas starptautiskās autoostas loģistikas daļas vadītāja Elita Lukjanoviča LARPA sanāksmē gan atzina, ka nevar iedomāties situāciju, ka kāds pārvadātājs gribētu atteikties no iebraukšanas Rīgas autoostā, jo tā atrodas ļoti izdevīgā vietā, turklāt pakalpojumu cenas, pat neskatoties uz daudzo izmaksu pieaugumu, nav paaugstinātas jau trīs gadus. Taču šāda situācija nav visās citās Latvijas autoostās.

Satiksmes ministrija bija izveidojusi darba grupu, kuras mērķis bija izstrādāt autoostu optimizācijas projektu, lai izveidotu autoostu racionālas apsaimniekošanas sistēmu un samazinātu autoostas pakalpojumu izmaksas. Šajā darba grupā iesaistījās arī LARPA un Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA). «Diemžēl mums nezināmu iemeslu dēļ darbs tiek nemitīgi kavēts un termiņi pagarināti, un vēl šodien nav darbs pabeigts,» atzina U. Kolužs. Viņš bija izstrādājis autoostu optimizācijas projektu, kas ļautu gadā ietaupīt aptuveni 450 000 latu. Diemžēl autoostu optimizācijas projekts ir iestrēdzis.

Mobile A valdes priekšsēdētāja Raja Alvatere LARPA sanāksmē stāstīja, ka viņas vadītais uzņēmums apsaimnieko Kuldīgas un Skrundas autoostas. «Mēs jau tā neņemam naudu par biļešu tirdzniecību, arī par iebraukšanu noteikta minimāla maksa, bet viss taču ir jāapsaimnieko. Kāpēc valsts mums visu laiku nogriež naudu, galu galā mums ir noslēgti līgumi un saistības. Viss tagad tiek centralizēts novados un lielajos centros. Jau ilgu laiku mūs ar dažādām metodēm cenšas likvidēt, samazināt,» teica R. Alvatere.

Lai pasažieru pārvadātāji un autoostas šogad varētu izdzīvot, LARPA uzskata, ka jāatrod papildu finansējums 1,5 miljonu latu apmērā 34 autoostu pakalpojumu apmaksai, bet Rīgas Starptautiskajai autoostai jāmeklē atsevišķs risinājums.

Autotransporta direkcijas valdes loceklis Modris Jaunups savukārt sanāksmē norādīja, ka nauda ir tikai tik, cik ir, un izveidotās darba grupas mērķis nav bijis iznīcināt autoostas. Tomēr viņš atzina, ka Latvijā ir ļoti daudz autoostu un tāpēc to lietderība ir jāizvērtē.Pasažieru pārvadātājiprotesta akcijasUldis Kolužs