Latvijā minimālā alga ir 4,5 reizes zemāka nekā Francijā, tomēr lielākā daļa ēdamlietu veikalos maksā apmēram tikpat, cik šajā gardēžu zemē. Francijā pārtikai tiek piemērota 5,5% PVN likme, Latvijā – 21%, kas ir viens no augstākajiem pievienotās vērtības nodokļiem pārtikai Eiropas Savienībā (ES).

«Ja Latvijā cenas gandrīz ir sasniegušas ES valstu cenu līmeni, vainīgs nav eiro, bet veikalu monopols Latvijā,» vēstulē NRA.lv raksta Francijas pilsētā Lillē dzīvojošs latvietis M. Imants. Līdz ar savām pārdomām viņš atsūtīja arī lielveikala E. Leclerc katalogu, kurā redzamas produktu cenas. Salīdzinot šajā Lilles lielveikala sortimentā esošos produktus ar vairāku Latvijas lielveikalu akciju avīzēm, kas bija iznākušas aptuveni tajā pašā laikā, Neatkarīgā secināja, ka atsevišķu produktu cenas Latvijā ir ne tikai sasniegušas, bet pat pārspējušas Francijas cenas, piemēram, gurķi, tomāti, banāni, persiki Latvijā tobrīd maksāja dārgāk nekā Lilles lielveikalā. Siers Gouda Latvijā maksāja tikai nedaudz lētāk nekā izsmalcinātajā siera zemē. Vienlaikus šajā valstī augstākas cenas bija svaigai gaļai.

M. Imants gan cer, ka nākamgad, kad eirozonā būs iestājusies arī Lietuva, lielveikalos cenas samazināsies arī Latvijā.

Konkurence sarūk

Pēc publiski pieejamās informācijas, Latvijā ir deviņas pamanāmas veikalu ķēdes – Rimi un Supernetto, Maxima, Elvi, IKI, Aibe, Mego, Top, Prisma, Sky, no kurām divas šobrīd pieder vienam īpašniekam. Gada sākumā Konkurences padome (KP) atļāva SIA Mego iegādāties 100% SIA Palink kapitāla daļu un tādējādi iegūt savā īpašumā IKI veikalu tīklu. KP uzskata, ka šīs apvienošanās rezultātā būtiski nesamazināsies konkurence un neizveidosies dominējošais stāvoklis nedz ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecības tirgū lielveikalu vidē pilsētās, kurās darbojas Mego un IKI veikali, nedz Latvijas ikdienas patēriņa preču iepirkuma tirgū. Lēmumā KP norāda, ka SIA Mego un SIA Palink kopējā tirgus daļa Latvijā ir mazāka par 10%, turklāt pilsētās, kurās darbojas abu uzņēmumu veikali (Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī, Liepājā), tiem pastāv spēcīga konkurence un darbojas arī konkurenti ar ievērojami lielāku tirgus daļu – SIA Rimi Latvia un SIA Maxima Latvija.KP 2008. gadā veica apjomīgu pētījumu par situāciju mazumtirdzniecībā. Toreiz KP secināja, ka Latvijas mazumtirdzniecības sektora tirgū ir nepietiekami attīstīta konkurence. Lielveikali pārtikas precēm piemēroja no 10 līdz 29,5% uzcenojumu.

Balso par zemāku PVN pārtikai

Pirms Līgo svētkiem Saeimas deputāti paspēja nobalsot par nepieciešamību pārvērtēt PVN likmi pārtikai. Valdībai līdz gada beigām ir jāizvērtē iespējas šo likmi samazināt. Šāds uzdevums valdībai dots, ņemot vērā kolektīvo iesniegumu par samazinātu PVN pārtikai. Iniciatīvu par PVN samazināšanu pārtikai portālā manabalss.lv atbalstījuši aptuveni 13 400 cilvēku. Iniciatīvas autors Normunds Grostiņš norādīja, ka lielākajā daļā ES pārtikai ir piemērota pazemināta likme.Neatkarīgās rīcībā esošā informācija liecina, ka samazināto PVN likmi pārtikai piemēro Francijā un Itālijā (5,5%), Nīderlandē un Beļģijā (6%), Vācijā (7% – maizei, pienam, dārzeņiem, gaļai). Neatkarīgā jau rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM) neatbalsta ierosinājumu samazināt PVN pārtikai, jo no šā risinājuma lielākie ieguvēji nebūtu mazturīgie. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījums par Čehiju un Meksiku rāda, ka no PVN samazināšanas pārtikai 50% labuma gūst tirgotāji, 40% – situētie iedzīvotāji, bet 10% iegūst mazāk aizsargātie un trūcīgie iedzīvotāji. FM arī norāda, ka nav iespējams piemērot samazinātu PVN likmi , piemēram, tikai vietējai pārtikai, jo ES direktīva liedz dažādās ES valstīs piemērot dažādas PVN likmes produktam atšķirībā no tā ražošanas vietas,proti, nedrīkst piemērot atšķirīgas PVN likmes Vācijā, Grieķijā un Latvijā ražotiem gurķiem, jo šāda rīcība tiek vērtēta kā diskriminācija.

Pārtikai tērē 7,3 miljonus eiro dienā

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada aprīlī salīdzinājumā ar 2013. gada aprīli pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājies par 10,5%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 9,7%. Pagājušā gada aprīlī iedzīvotāji veikalos pārtikas iegādei kopumā iztērēja 197 miljonus eiro, šā gada aprīlī – 220 miljonus eiro jeb 7,3 miljonus eiro dienā. Tiesa, pirmskrīzes pirkšanās trakums vēl nav pārsniegts, jo 2008. gada aprīlī pārtikas groziņos vai, pareizāk sakot, iepirkumu ratos veikalos tika sakrautas pārtikas preces par 222 miljoniem eiro.

Ilze Šteinfelde