«Šoreiz [marta inflācijas datos] pārsteigumu sagādāja apģērbu un apavu cenas, kuru pieaugums mēneša laikā bija straujākais kopš dati ir pieejami (2001.gada). Protams, tirgus mainās − nesen ir parādījušies jauni spēlētāji, mainās cenošanas stratēģijas. Mums nav pieejami mikrolīmeņa (proti, uzņēmumu) dati, bet arī patēriņa cenu dinamika liecina, ka pēdējo gadu laikā amplitūdas apģērbu un apavu cenās ir pieaugušas – proti, izpārdošanu laikā cenas ir nodzītas uz leju vairāk nekā pirms 5-10 gadiem, bet arī cenas jaunajai kolekcijai, iespējams, ir augstākas. Tajā pašā laikā izskatās, ka šīs sākotnējās cenas veikalos noturas īsāku laiku un pakāpeniski preces tiek tirgotas ar aizvien lielākam atlaidēm pirms jauno sezonas preču ienākšanas,» norāda «Swedbank» ekonomiste Lija Strašuna.

Arī «Nordea» bankas vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka cenas martā visvairāk ietekmēja apavu un apģērbu cenas.

«Atbilstoši mūsu prognozēm, martā deflācija neturpinājās, vēl jo vairāk, mēneša griezumā kopējais cenu līmenis salīdzinoši strauji pieauga. Galvenais cenu pieauguma «vaininieks» ir apģērba un apavu cenas, kuras martā pieauga par 7,4%. Atcerēsimies, ka tikai divus mēnešus iepriekš – janvārī – apģērba un apavu cenas kritās par 7,3%. Citās kategorijās būtiski cenu lēcieni martā izpalika,» norāda Strazds.