Paiders: Reālā inflācija ir lielāka nekā aprēķinātā

Centrālās statistikas pārvaldes iegūtais inflācijas aprēķins ir tikai inflācijas zemākā robeža, jo 2010. gada inflācijas aprēķinā, spriežot pēc publiskotā CSP pārskata, nav ietverts tas preču sadārdzinājums, kuru radīja Latvijas pāreja uz TV digitālo apraidi 2010. gadā.

Kā liecina CSP dati, 2010. gadā patēriņa cenas palielinājās par 2,5%. Vislielākais kāpums gada laikā bija pārtikas preču cenām – 8,0%, tad sekoja transports ar 7,2% un ar mājokli saistītie izdevumi, kas pieauga par 6,2%. Vislielāko iespaidu uz cenu mazinājumu radīja TV un datu iekārtu cenas, kuras atbilstoši statistikas pārskatam samazinājās par 9%.

Lai gan tieši šā vērtējuma daļa ir strīdīga un par to varētu diskutēt. Ja mēs aplūkojam televizoru kā preci pašu par sevi, iespējams, ka televizori (kaste, kineskops un ar to saistītie vadiņi un slēdži) ir kļuvuši lētāki. Tomēr, rēķinot inflāciju, par televizoru ir jāuzskata ierīce, kuru pērk, lai iegūtu konkrētu labumu. TV gadījumā – elektronisku ierīču sakopojums tiek pirkts, lai iegūtu iespēju uztvert un skatīties Latvijas bezmaksas kanālus. Šādā gadījumā 2009. un 2010. gada televizori nav salīdzināmi lielumi. 2010. gadā, nopērkot tādu pašu ierīču, vadu, slēdžu un kineskopa apkopojumu kā 2009. gadā, vairs nebija iespējams iegūt iespēju vērot bezmaksas kanālus. Iespējams, ka TV kastes kļuva lētākas, tikai šīs lētās kastes vairāk neko nedeva, lai skatītos Latvijas TV kanālus. Televizora pirkums, ja ar to saprot ierīci, ar kuru var uztvert Latvijas televīziju kanālus, 2010. gadā būtiski sadārdzinājās. 2010. gadā pirkt pliku televizoru bez ierīcēm, kuras uzspieda pāreja uz digitalizāciju, bija bezjēdzība, jo ar pliku televizoru patērētājs nevarēja iegūt to labumu, kuru pircējs guva gadu iepriekš – Latvijas TV kanālu attēlu un skaņu. Pieņemot, ka lētā gala TV kastes cena palika nemainīga – 60 lati, lai 2010. gadā iegādātos komplektu, ar kura palīdzību varētu uztvert bezmaksas TV attēlu un skaņas signālu, jau bija jāiztērē papildus 15 lati par antenu un 45 lati par dekoderu – pavisam 120 lati. Tāpēc, rēķinot vienāda pakalpojuma cenu TV uztveršanas ierīču gadījumā, ir jārēķinās ar 100% inflāciju gada laikā. TV ierīču cenas, lai saņemtu vienādu pakalpojumu 2009. un 2010. gadā, ir dubultojušās! Tāpēc TV ierīču galā nevar iegūt deflāciju (lai gan CSP aprēķinā tā ir galvenais deflācijas faktors). Tieši pretēji – TV ierīces varētu palielināt kopējo preču inflāciju par vairākiem procentpunktiem – tikai pēc aptuveniem rēķiniem, pat par 4 procentpunktiem.

Šogad inflācija sāks uzņemt apgriezienus, un to veicinās ne tikai Latvijas PVN paaugstināšana, bet jo īpaši naftas un pārtikas cenu pieaugums globālajā tirgū.

NRA.lv