Latvijas ekonomiskā krīze (sīkķibele) atsedz Latvijas lielāko problēmu. Latvijas lielākā problēma nav patēriņa samazinājums. Ja var ticēt skarbākajiem Rietumu ekonomiskajiem analītiķiem, tad cauri skarbam patēriņa samazinājumam nākamajos gados būs jāiziet visām attīstītajām valstīm.
Latvijas lielākā problēma pat nav vietējo nejēgu radīta krīze, kas tiek pastiprināta ar globālo sīkķibeli. Latvijas galvenā problēma, īstā dižķibele, ir valsts izvēlētais politiskās pārvaldes modelis.
Latvijas partiju struktūra nepārstāv šķiras vai kaut cik skaitliski lielas ļaužu masas. Savulaik Tartu Postimees komentētājs par Igauniju izteicās, ka Igaunijā nav partiju – Igaunijā par partijām sevi dēvē skaitliski nelieli biznesa klubi. Latvijā sākumā izveidojās līdzīgs modelis, tikai tas evolucionēja stipri reģeneratīvā formā. Partijas ir evolucionējušas prom no to izveidotajiem biznesa klubiem un zaudējušas jebkādu saikni ar reālo ekonomikas sektoru. Bijušie partiju biznesa klubi pakāpeniski pārvērtās par augstākās ierēdniecības korporācijām, par pārvaldes (valsts un pašvaldību) vidējā un augstākā hierarhijas līmeņa vadītāju arodbiedrībām. Līdz ar to partiju savstarpējā konkurences izpausme ir labākas darbavietas savas partijas (arodbiedrības) biedriem. Viss pārējais ir makaroni vēlētāju ausīm.
Savukārt ministri no biznesa klubu interešu paudējiem ir pakāpeniski deģenerējušies par savas nozares advokātiņiem, tādiem kā ministrijas darbinieku arodbiedrības līderiem. Un izrādās, ka tas arī ir tas, ko no ministriem gaida ministrijās strādājošo tūkstoši.
Ministriju darbinieki neaplaudēs par uzupurēšanos un izsvērtu valsts politiku. Ministrijas darbinieki no ministra gaida pēc iespējas lielāku resursu pārdali par labu savai nozarei. Ministri ir gan savu padoto advokāti, gan padoto interešu lobiji. Turklāt ministri pamatā nāk no savas nozares speciālistu vidus un pēc ministrēšanas aizmigrēs atpakaļ uz savu nozari. Ministriem, kuri pēc neilga komandējuma ministra postenī plāno atgriezties savā nozarē, ir svarīgāk demonstrēt lojalitāti pret savu korporāciju, nevis realizēt konsekventu valsts politiku.
Tā tas ir iegājies, un ministri jau labu laiku neveido politiku. Tiklīdz rodas vajadzība pēc plāna vai dokumenta, to sagatavošanu uztic ministriju ierēdņiem. Dokumentus gatavo ierēdņi. Tas taču pazemojoši politiķiem – pašiem sagatavot reformu plānu… Kauns! Kauns! Kauns! Pašiem strādāt pie šādas ierēdņu armijas!
To, ka šāds pārvaldes modelis ir Latvijas problēma, ir sapratuši arī Latvijas draugi citās zemēs. Par Latviju domā ne tikai finanšu vampīri, kuri savu vieglprātīgi aizdoto naudu pūlas aizvietot ar Latvijas pēdējām valsts īpašuma paliekām. Analītiķi, kurus nealgo Latvijas valsts garantijās ieinteresētu banku konsorcijs, norāda, ka Latvijas pārvaldes sistēma ir pārāk dārga un neefektīva. Latvijai ir nepieciešama valsts pārvaldes reforma, lai atteiktos no ministriem kā nozaru arodbiedrību līderiem, jo šāda sistēma traucē realizēt konsekventu valsts politiku jau no valdības līmeņa.
O, jā! Kārtējā kredīta porcijas gaidās saka latvju politiķi, un uztic valsts augstākajai ierēdniecībai sagatavot plānu par augstākās ierēdniecības iznīcināšanu, bet pēc tam mēnešiem brīnās, kāpēc nav nekāda strukturālo reformu plāna.
Tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc laiks rit, bet vienīgais, ko spēja izgudrot Godmaņa un Dombrovska valdības, ir izdevumu apcirpšana visiem vienādi vai visiem gandrīz vienādi. Kad ar to nepietika, sāka samazināt pabalstus un pensijas un gudrot par jaunu nodokļu ieviešanu.
Pašreizējā politiskā sistēma nav spējīga pati sevi pārkārtot. Faktiski tā ir izkārusi balto karogu un aicina starptautisko sabiedrību palīdzēt to aizmēzt.
Risinājuma varianti ir dažādi: demokrātiski vai gandrīz demokrātiski izraudzīties vienu līderi, kam ir jāpārvar krīze un kurš realizē vienu konkrētu plānu. Senie grieķi, kas radīja demokrātiju, grūtos laika posmos krīzes situācijās no demokrātijas atteicās un uz laiku valsts pārvaldes pilnvaras uzticēja vienai personai.
Saucieni ieviest prezidentālo pārvaldi liecina, ka publikai ir līdz kaklam apnikusi valdība, kas nespēj rīkoties. Taču Valdis Zatlers ir izaudzis no tās pašas politiskās sistēmas, kuru iznīcināt aicina prezidentālās pārvaldes piekritēji.
Avots: NRA.lv
