Pašlaik visticamākā ir versija par Latvenergo arestiem ir par to, ka noticis vērienīgs aizkulišu darījums par Latvenergo privatizāciju, kuru iecerējis, kāds starptautisks konsorcijs.

Lai šo variantu realizētu ir jāieceļ vadība, kas bija pret slepenām privatizācijas shēmām. Kārlis Miķelsons bija pret. Lūk, ko marta beigās viņš atbildēja uz Neatkarīgās jautājumu par to vai viņš piekrīt sākt Latvenergo privatizāciju izmantojot Rīgas Fondu biržu:

„ Ja ir nepieciešams papildus kapitāla, piesaiste tad uzņēmumu var nepārdot, bet atrast nepieciešamo kapitālu biržā.

Vai tagad ir brīdis, kad Latvenergo vajadzētu papildus kapitālu? Pašlaik nē! Taču nekad nesaki nekad, ja uzņēmumam būs jāattīstās, tad kapitāla piesaiste būs nepieciešama.”

Informācija par kaut ko aizdomīgu tiek gadiem ilgi glabāta KNAB vadības seifos, bet kad tiek nolūkots ārzemnieks, kam var pārdot Latvenergo, tad jāizvelk 2006. gada materiāli un jālaiž tie lietā, bet, lai KNAB vadība nespurotos pretī par tik netīru darbu, tad KNAB vadībai pirms tam ir jāsarīko labu pērienu valdībā un Saeimā.

Shēma ir tieši tā pati, kas izmantota, lai no varas atbīdītu Aivaru Lembergu. Kad jau tika atrasts ārzemnieks, kam bija jāpārdod Ventspils konglomerāts, tad bija jānovāc no ceļas cilvēki, kas bija pret darījumu. Shēma bija tā pati, kas tagad iedarbināta Latvenergo.

Principā KNAB rīcība ir pelnījusi ne tikai parlamentāro, bet arī prokuratūras izmeklēšanu, jo ir aizdomas, ka KNAB pārvērties par instrumentu gigantiska mēroga valsts izzagšanas mēģinājumā.

Vasaras brīvlaiks nav attaisnojums, lai neliktos ne zinis, ja tiek paustas pamatotas bažas par to, ka alkatīgi prihvatizatori ir iecerējusi sagrābt Latvijas valsts lielāko aktīvu – vismaz 1,5 miljardus latu vērto valsts lielāko uzņēmumu.

Autors: Juris Paiders / NRA.lv