Piesardzība iedzīvotāju tēriņos iezagusies uz palikšanu. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes kalendāri koriģētiem datiem pagājušajā mēnesī mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās gada griezumā palicis gandrīz nemainīgs. Reģistrēts neliels pieaugums 0.5% apmērā. Tikmēr mēneša griezumā redzams kritums jau ceturto mēnesi pēc kārtas, jūlija laikā reģistrēts samazinājums 0.4% apmērā. Pieprasījums lēnām saraujas, kas nav pārsteigums, ņemot vērā augsto dzīves dārdzību un bažas par ziemas rēķiniem.
Šogad vērojamais straujais cenu kāpums būtiski pasliktinājis iedzīvotāju noskaņojuma rādītājus. Neskatoties uz raizēm par tuvojošās apkures sezonas rēķiniem un pieaugušo ziņu virsrakstu skaitu ar ieteikumiem kā ietaupīt, iedzīvotāji vēljoprojām cenšas saglabāt iepriekšējos tēriņu ieradumus. Jāatzīst, ka tas paliek arvien grūtāk. Iedzīvotāju ienākumu pieaugums netur līdzi inflācijai. Tomēr nepārtikas preču mazumtirdzniecība jūlijā vēl pamanījās reģistrēt pieaugumu 3.4% apmērā. Būtiskākais kāpums mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos reģistrēts kultūras un atpūtas precēm, kas pagājušajā mēnesī gada griezumā pieauga par 57%. Iespējams, ka iedzīvotāji steidz nopirkt nepieciešamās preces, lai dotos uz kultūras pasākumiem vai piedalītos sporta aktivitātēs, kas pandēmijas laikā gāja gar degunu. Kāds var būt satraucas par iespējamajiem COVID-19 ierobežojumiem rudenī/ ziemā un steidz izbaudīt kopā-būšanu, kamēr vēl var. Vasaras tveicē nākamās ziemas rēķini var šķist sekundāri un raizēties par tiem daļa iedzīvotāju, iespējams, sāks mirklī, kad tie iekritīs epastos.
Jāatzīst, ka strauji augošā inflācija nedaudz jau ietekmējusi ierasto patēriņu. Augstās degvielas cenas, visticamāk, likušas izvērtēt nepieciešamību dienas gaitās doties ar automašīnu – degvielas tirdzniecības apjomi gada griezumā samazinājušies par 8.5%. Pārtikas pārdošanas apjomiem jūlijā gada griezumā reģistrēts pieaugums 1.6% apmērā, bet mēneša griezumā novērots neliels kritums 1.2% apmērā. Mīnusi izaugsmei mēneša griezumā reģistrēti jau trešo mēnesi pēc kārtas. Pārtikas preces ir un būs jāpērk visiem, taču, iespējams, cītīgāk sākām izvērtēt ko un cik daudz likt grozā.
Pārtikas preču groza pārskatīšanu taupīšanas nolūkos iesaka arī eksperti. Swedbank finanšu institūta eksperti straujā cenu kāpuma laikā budžeta plānošanas nolūkos iesaka kategorizēt izdevumus. Izdevumus var grupēt obligātajos, nepieciešamajos un vēlamajos. Ja vēlamajiem pirkumiem tiek atvēlēta pavisam maza budžeta daļa un uz tiem taupīt neizdodas, tad iespējams pārplānot pirkumus lielākajās kategorijās, kas attiecīgi dos arī nozīmīgāku efektu. Viena no lielākajām kategorijām patēriņa grozā Latvijā ir pārtika, kas veido 23.1% no kopējā patēriņa groza. Izvēloties lētākas alternatīvas, iespējams ietaupīt pat neatsakoties no kādām pirkumu grozā esošajām precēm.
Inflācijai saglabājoties ap gadsimta augstākajiem rādītājiem, izmaiņas patēriņā kļūs izteiktākas. Domājams, ka gada otrajā pusē iedzīvotāji sāks arvien vairāk mazināt tēriņus tām precēm un pakalpojumiem, kas nav pirmās nepieciešamības. Arī pārtikas izdevumus daudzos gadījumos iespējams samazināt, izvēloties lētākas alternatīvas. Preču sortimentu un izvēles visticamāk pozitīvi ietekmēs SPAR veikalu tīkla ienākšana, kas pirmos veikalus Latvijā vēra vaļā augustā. Jauns konkurents parasti sapurina nozarē ilgi strādājošos uzņēmumus un varbūt var nedaudz ietekmēt arī cenu politiku.
Komercbanku izsniegto maksājumu karšu dati uzrāda, ka augusta pirmajā pusē veikalos esam atstājuši ievērojami vairāk nopelnītos eiro, nekā pirms gada. Taču iespaidīgie cipari ir mānīgi. Par straujo kāpumu rūpējās straujais cenu pieaugums. Veikalā tika atstāts vairāk naudas, taču mājas nonāca mazāk preču. Visticamāk, ka reālais pieaugums preču pārdošanas apjomos (preču skaitā), ko augustā reģistrēs mazumtirgotāji, saglabāsies ap nulli. Atjaunotās Swedbank prognozes rāda, ka inflācija šogad sasniegs 17.5%, bet vidējās algas pieaugums vien 8%. Krītošās pirktspējas rezultātā, lejup-slīdošā tendence mazumtirdzniecības pārdošanas apjomos kļūs arvien izteiktāka.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
