Jūlijā, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,5%. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7%, nepārtikas, neieskaitot autodegvielu, palielinājās par 3,4%. Savukārt autodegvielas tirdzniecība samazinājās par 8,4%.

Maksājumu karšu dati jūlijā uzrādīja joprojām labu patēriņa aktivitāti, jo iztērēto eiro apjoms ievērojami pārsniedza pērnā gada līmeni, kaut nedaudz iepaliekot no inflācijas. Straujā inflācija krietni samazina iegūstamo preču apjomu tādēļ bija iespējams sagaidīt arī pirmos mīnusus gada izteiksmē. Tādēļ nelielais pieaugums ir salīdzinoši laba zīme ekonomikai. Nozare varētu noturēties no dziļāka krituma vēl dažus turpmākos mēnešus. Tas tādēļ, ka viens no inflācijas dzinējiem – enerģijas cenu negatīvās ietekmes izpausme vēl ir ierobežota un daudz jūtamāk ietekmēs patēriņu sākoties apkures sezonai. Tad mēs varam sagaidīt arī daudz izteiktāku patēriņa kritumu.

Par taupības režīma iestāšanos varētu liecināt autodegvielas tirdzniecības apjoma samazināšanās. Savukārt attiecībā uz pārtiku situācija varētu būt daudz niansētāka. No vienas puses korekcijas pārtikas tēriņos jau ir novērojamas. Iedzīvotāji arvien izteiktāk izvēlēsies vairāk akciju un pamatproduktus, lētākas alternatīvas. No otras puses pārtika būs viena no pēdējām, kuras patēriņu iedzīvotāji sāks mazināt. Pagaidām kopējā situācija ekonomikā joprojām ir salīdzinoši stabila un mākoņainās rudens perspektīvas patēriņu kritiski neietekmē. Uz gada beigām situāciju noteiks patērētāju noskaņojums un enerģijas rēķinu lielums, kā dēļ kritums varētu padziļināties. Tomēr būtisks kritums nav gaidāms, jo to noturēs salīdzinoši stabilais darba tirgus.

Dainis Gašpuitis, SEB bankas ekonomists