Novembrī reģistrētais inflācijas pieauguma temps jau atkal ir pārsniedzis iepriekšējās prognozes. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā mēnesī vidējais cenu līmenis pieauga par 7.5%, salīdzinot ar pagājušo gadu. Mēneša griezumā reģistrēts pieaugums 1.1% apmērā. Galvenie inflācijas virzītājspēki nav mainījušies. Pēdējā mēneša laikā jau atkal saasinājusies energokrīze Eiropā – pieprasījums pēc energoresursiem pārsniedz piedāvājumu.
Būtiskākais patēriņa cenu virzītājs novembrī bija ar mājokli saistītās izmaksas (+15%). Eiropas dabasgāzes cenas pagājušajā mēnesī nolaidās no oktobra pīķa, taču līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Pēc krituma mēneša sākumā, elektrības cenas Nordpool biržā reģistrējušas iepriekš neredzētu cenu līmeni. Šī mēneša sākumā elektrības cena uzstādījusi visu laiku rekordu – 7. decembra vidējā cena sasniedza 469 EUR/MWh. Pieaugošo elektrības rēķinu rezultātā valdība meklē risinājumu krīzes mīkstināšanai, to skaitā ir pavīdējis priekšlikums par PVN likmes samazināšanu elektrībai no 21% uz 5%.
PVN likmes samazināšana mīkstinātu radušos krīzi, taču joprojām jāsaka, ka drīzāk atbalstāms būtu dāsnāks mērķēts atbalsts. Energoresursu cenu kāpums ir ļoti sāpīgs tieši nabadzīgākajām mājsaimniecībām, kam lielāku daļu no patēriņa groza veido maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem. Savukārt vidējam strādājošajam joprojām situācija ir panesama, gan tādēļ, ka vidēji algas joprojām aug straujāk nekā cenas, gan tādēļ, ka biržas cenu izmaiņas tiešā veidā neatspoguļojas rēķinos. Īpaši ņemot vērā to, ka salīdzinoši nelielai daļai mājsaimniecību Latvijā ir mainīgais tarifs (vien ap 15%). Tas nozīmē, ka, lai gan ar lielākiem rēķiniem iedzīvotāji jau sastopas un vēl sastapsies, cenu kāpumi, ko redz vidējais patērētājs, ir mērenāki nekā biržas svārstības.
Otrs būtiskākais patēriņa cenu pieauguma veicinātājs pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas (+18.7%), ko ietekmē izmaiņas pasaules naftas cenās. Degvielas cena Latvijā gada griezumā pieauga par 39.1%. Lielāko daļu novembra naftas cena turējās virs 80 dolāriem par barelu, bet mēneša beigās reģistrēja strauju kritumu.
Novembra beigās ASV paziņoja par naftas stratēģisko rezervju palaišanu tirgū, ar mērķi samazināt naftas cenu un slāpēt patēriņa cenu pieaugumu. Tomēr lielāka ietekme nekā ASV valdības manevram bija jaunatklātajam covid-19 Omicron paveidam, kas, radot bažas par nākotnes pieprasījumu, veicināja ievērojamu kritumu naftas cenās novembra beigās. Turklāt OPEC+ dalībvalstis pēdējā tikšanās reizē nolēma, ka pieturēsies pie iepriekš apstiprinātā plāna palielināt naftas ražošanu par 400 000 bareliem mēnesī, neskatoties uz vīrusa draudiem. Arī šis lēmums rada lejupvērstu spiedienu uz naftas cenām.
Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas novembrī pieauga par 5.6%, bet mēneša griezumā reģistrēts 1.5% pieaugums. Apvienoto Nāciju pasaules pārtikas cenu indekss novembrī atkal ir uzstādījis jaunu desmitgades rekordu, kas ietekmē pārtikas cenas arī Latvijā. Pasaules pārtikas cenas pagājušajā mēnesī lielākoties virzīja augošais pieprasījums pēc graudiem un piena produktiem. Savu artavu pasaules pārtikas cenu kāpumā sniedz arī piegādes ķēžu pārrāvumi.
Energoresursu krīzes rezultātā augošais cenu līmenis rada satraukumu visur. Eiro zonas inflācija Novembrī sasniedza 4.9% – augstāko jebkad reģistrēto mēneša rādītāju. Eiropas Centrālā banka ir apstiprinājusi iepriekš izteikto nostāju, ka inflācijas pieaugums ir pārejošs un norāda, ka novembrī reģistrētais rādītājs ir Eiro zonas inflācijas pīķis. Cenu līmenis 2022. gada laikā samazināsies līdz centrālas bankas noteiktajai 2% atzīmei. Tā rezultātā procentu likmes nākamgad, visticamāk, netiks celtas.
Gaidām, ka enerģijas cenas samazināsies vien nākamā gada pavasarī un inflācija Latvijā pīķi sasniegs nākamā gada sākumā. Swedbank prognozē, ka patēriņa cenu pieaugums 2021. gada būs 3.1% bet 2022. gadā inflācija sasniegs 4.5%.
Laura Orleāne, Swedbank ekonomiste
