Apstrādes rūpniecība šogad uzrāda ļoti labus, vēsturiski augstus ražošanas apjomus. Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka oktobrī tika saražots par 3.9% (kalendāri izlīdzināti dati) vairāk nekā gadu iepriekš. Ražošanas apjomi gan bija mazāki nekā iepriekšējā mēnesī – sasniegt vēl lielākus apjomus kļūst arvien grūtāk. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un CSP apkopotajām aptaujām uzņēmumu vērtējumā lielākais šķērslis straujākai ražošanas apjomu celšanai ir darbaspēka trūkums. Tas ir apsteidzis ierasti populārāko ierobežojošo faktoru – nepietiekamu pieprasījumu. Pēdējo reizi šādu situāciju varējām vērot vien 2007. gada beigās. Nozares uzņēmumiem nepalīdz arī nerimstošie saspīlējumi globālajās piegāžu ķēdēs un augstās izejvielu un ražošanas komponenšu cenas.
Būtiskāko devumu kopējā ražošanas apjomu kāpumā oktobrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu (+14.6%) un mēbeļu ražošana (+30.6%). Labs pieaugums arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (+8.4%), kur lielu daļu veido būvmateriāli. Metālizstrādājumu un būvmateriālu nozares, visticamāk, atbalsta spēcīgāka būvniecības sektora aktivitāte Eiropā, kamēr Latvijā būvniecība vēl ir sagatavošanās pozīcijā pirms gaidāmā skrējiena. Datos par apgrozījumu redzam, ka, it īpaši būvmateriālu gadījumā, eksportā apgrozījums ir audzis straujāk nekā vietējā tirgū. Metālizstrādājumu apgrozījums oktobrī auga mazliet straujāk vietējā tirgū, tomēr, ja izslēdzam cenu efektu, tad pārdošanas apjomos pārsvaru iegūst eksports. Vēlme uzlabot esošo vai iekārtot jauno mājokli vai biroju arī veicina pieprasījumu pēc būvmateriāliem un mēbelēm. Spēcīgu, ar diviem cipariem mērāmu saražotās produkcijas pieaugumu oktobrī uzrādīja arī ķīmiskā rūpniecība, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, kā arī apģērbu un dzērienu ražošana.
Savukārt mīnusi iezagās lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē. Koksnes un tās produktu ražošana samazinājās par 6.4% gada griezumā. Tas arī bija galvenais iemesls tam, ka ražošanas apjomu pieaugums apstrādes rūpniecībā kopumā bija lēnākais pēdējo septiņu mēnešu laikā. Gatavās produkcijas krājumi kokapstrādē šobrīd ir diezgan lieli un cenas – augstas, tāpēc apgrozījums turpināja strauji augt. Gan vietējā tirgū, gan eksportā tika reģistrēts ap 50% liels kāpums. Lai gan aptaujas rāda, ka nozares uzņēmumu noskaņojums vairs nav tik optimistisks kā vasarā, tas joprojām ir virs ilgtermiņa vidējā. Pieprasījums turpina augt, un arī uzņēmumu gaidas par ražošanu nākamajos trīs mēnešos ir ar plus zīmi. Tiesa gan, plus zīme ir mazliet sarāvusies izmērā. Attiecīgi tuvākie mēneši kokapstrādē leiputriju nesola, taču izskatās diezgan labi. Pēc neatlaidīga vairāk nekā gadu ilga kāpuma ražotāju cenas koksnes produkcijai mēneša griezumā sāka krist oktobrī, un uzņēmumi sagaida, ka kritums vismaz tuvākajos mēnešos turpināsies. Tas nozīmē, ka apgrozījuma pusē kāpuma temps atkāpsies no šī brīža augstumiem.
Arī apstrādes rūpniecībā kopumā noskaņojums uzņēmumu vidū ir mazāk optimistisks nekā gada vidū. Līdzīgu ainu vērojam arī Eiropā. Tam pamatā ir izejmateriālu, iekārtu un darbaspēka trūkums, kā arī ar COVID-19 izplatību saistītas bažas par pieprasījumu, bet galvenokārt par vēl lielākiem piegāžu ķēžu izaicinājumiem. Tomēr gan Latvijā, gan arī Eiropā aptaujās uzņēmumi tomēr sagaida nelielu, bet ražošanas apjomu kāpumu. Jaunais COVID-19 paveids – Omikrons, var ieviest korekcijas šajā stāstā. Lai gan par šo paveidu un tā ietekmi joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu, tas, visticamāk, liks ražotājiem vēl piesardzīgāk skatīties uz nākotnes biznesa aktivitāti.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
