Algas turpina savu izturības skrējienu. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka vidējā bruto mēnešalga trešajā ceturksnī bija par 121 eiro jeb 10.4% lielāka nekā pirms gada, sasniedzot 1280 eiro. Galvenie iemesli straujajam algu kāpumam šogad ir minimālās algas kāpums, algu celšana sabiedriskajā sektorā, kā arī nodarbinātības struktūras maiņa, ko ietekmējusi pandēmija un minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu ieviešana. Lielāku lomu algu pieauguma stāstā sāk spēlēt darba tirgus atkopšanās un darbaspēka trūkums. Domājams, ka nākamajā gadā šis kļūs par noteicošo algu kāpuma virzītāju.
Darba tirgus arvien vairāk atkopojas no iepriekšējiem pandēmijas viļņiem. Bezdarba līmenis ir zems, un nostrādāto stundu skaits trešajā ceturksnī beidzot pārsniedza 2019. gada līmeni. Strādājošo skaits gan joprojām ir mazāks, daļēji iedzīvotāju skaita krituma dēļ, daļēji tāpēc, ka daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju pandēmijas laikā pēc savas izvēles vai vajadzības spiesti ir atstājuši darba tirgu. Jo zemāks bezdarbs un jo mazāk cilvēku vēlas vai var strādāt, jo akūtāks darbaspēka trūkums. Saskaņā ar CSP un Eiropas Komisijas apkopotajām aptaujām darbaspēka trūkums šī gada laikā ir būtiski audzis. Ap 30% uzņēmumu apstrādes rūpniecībā un būvniecībā atzīmē, ka grūtības atrast darbiniekus ierobežo šo uzņēmumu ražošanas apjomus. Pakalpojumu nozarēs kopumā darbaspēka trūkumu sāpīgi izjūt aptuveni 15% uzņēmumu, bet atsevišķās jomās kā, piemēram, programmēšanā vai auto transporta pakalpojumos (šoferi), tas ir būtiski augstāks. Apstākļos, kad darbinieku trūkst, uzņēmumi bieži vien ir gatavi maksāt vairāk, lai darbiniekus piesaistītu vai noturētu.
Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas palielinājās par 10.3%. Savukārt inflācija trešajā ceturksnī bija 3.8%. Patēriņa cenas, lai gan nesnauž, tomēr vidējo algu kāpumu nebija noķērušas. Reālā neto alga jeb strādājošo pirktspēja ekonomikā kopumā palielinājās par 6.3%. Inflācijai pieaugot, pirktspējas kāpums gan ir kļuvis būtiski lēnāks nekā gada sākumā, kad tas bija tuvu 10%. Situācija nozarēs atšķiras. Nozarēs ar zemāko algu pieaugumu inflācija jau ļoti tuvu min uz papēžiem, noēdot lielāko daļu algas pieauguma.
Visstraujāk, par 24%, neto alga auga veselības aprūpē. Tas ir cieši saistīts ar algu celšanu un neskaitāmo virsstundu apmaksu mediķiem. Ļoti iespējams, ka ceturtajā ceturksnī ieraudzīsim vēl straujāku pieauguma tempu, ņemot vērā slimnīcu noslodzes pieaugumu. Vidējās algas kāpums profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniedzējiem, mākslas, izklaides un atpūtas jomas pārstāvjiem, tirdzniecības sektorā, kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē strādājošajiem svārstījās no 11-13%. Šajās nozarēs algas auga straujāk nekā tautsaimniecībā vidēji. Savukārt vislēnāk, no 4-7% algas auga ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas, elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes, gaisa kondicionēšanas, citu pakalpojumu, nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas nozarēs, kā arī izmitināšanā un ēdināšanā.
Algu kāpums saglabāsies straujš arī turpmāk, bet nav gaidāms, ka tas uzlēks vēl būtiski augstāk. Savukārt cenu kāpums vēl tikai ieskrienas. Oktobrī inflācija sasniedza jau 6%, un pīķis vēl tikai priekšā nākamā gada sākumā. Tas nozīmē, ka šī gada beigās un nākamā gada sākumā pirktspēja augs lēnāk, nekā redzējām trešajā ceturksnī. Turklāt atsevišķās nozarēs inflācijas kāpums pārspēs algu pieaugumu, un tur strādājošo pirktspēja samazināsies. Gaidāms, ka tas būs īslaicīgi. Šī brīža prognozes rāda, ka inflācija no saviem augstumiem sāks atkāpties pavasarī.
Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
