Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada oktobrī uzlabojies mazumtirdzniecībā, pasliktinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā, bet apstrādes rūpniecībā saglabājies bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs

Oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 4,4, un, salīdzinot ar septembri, tas pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir pieaudzis par 2,9 procentpunktiem un atkal ir pozitīvs (0,6). Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums saglabājies pozitīvs (0,9), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 6,4 procentpunktiem. Izteikta uzņēmēju noskaņojuma pasliktināšanās (par 13,8 procentpunktiem) oktobrī, salīdzinot ar septembri, bija degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs samazinājies līdz – 12,3. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties (par 3,1 procentpunktu) un otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (- 6,4). Taču automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī auto remontā un apkopē konfidences rādītājs, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies un saglabā pozitīvu vērtību (7,1).

Oktobrī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 2 procentpunktiem. Joprojām turpina pieaugt to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs oktobrī atkal sasniedzis jaunu maksimālo vērtību (55 %) kopš 2017. gada janvāra, un jau trīs mēnešus pēc kārtas vairāk nekā puse mazumtirgotāju konkurenci atzīmē kā ierobežojošu faktoru. 29 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu. 10% mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru atzīmēja finansiālas grūtības, un tas ir kāpums par 2 procentpunktiem, salīdzinot ar septembri.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums nedaudz pasliktinājies

Pakalpojumu sektorā oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija – 2,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir pasliktinājies par 3,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie oktobrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzņēmēji, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus (16,7) un veic finanšu un apdrošināšanas pakalpojumu papildinošas darbības (16,1), kā arī ceļojumu biroji un tūrisma operatori (14,6) un iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniedzēji (13,3). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji oktobrī ir izmitināšanas (- 20,5) un uzglabāšanas un transporta palīgdarbību (- 13,4) nozarēs, kā arī sauszemes transporta pakalpojumos(- 13,1). Kopumā oktobrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs.

Oktobrī 36 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 38 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, un tas ir par 4 procentpunktiem vairāk nekā septembrī, savukārt darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 15 % – par 2 procentpunktiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī. 11 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo finansiālas grūtības, bet 13 % – dažādi citi faktori.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī bija – 12,2, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem.

Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 10,5 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 4,8 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī, salīdzinot ar septembri, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā par 10,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 6,1 procentpunktu, bet specializētajos būvdarbos par 3,6 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti oktobrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 33 % un 31 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 11 % un 5 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 17 %, bet dažādus citus faktorus 4 % respondentu. 27 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš jūnija nav būtiski mainījies

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs oktobrī bija – 8,2. Salīdzinot ar septembri, tas pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 8,7 procentpunktiem), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 3,9 procentpunktiem), kā arī citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 1,5 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 6 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 16 nozarēs – samazinājums, bet 1 nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru oktobrī minēja 49 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības atzīmēja attiecīgi 20 % un 14 % respondentu, bet materiālu vai iekārtu trūkumu minēja 12 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 6 % uzņēmēju (tiek minēts izmaksu kāpums). 22 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,1 (iepriekšējā mēnesī 96,2). Oktobrī tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (93,1). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs oktobrī bija 98,7 (iepriekšējā mēnesī 99,3). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 24,9 (iepriekšējā mēnesī 19,9). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Oktobrī nenoteiktība pieaugusi visās minētajās jomās, bet vislielākā ietekme uz kopējo pieaugumu bijusi tieši pakalpojumu sektora uzņēmēju un patērētāju vērtējumam.