Kā ziņo Polijas masu saziņas līdzekļi, pagājušajā nedēļas nogalē Polijā tika publiskoti valstsvīru sarunu audioieraksti. Sestdien, 14. jūnijā, tika darīta atklātībai zināma Polijas Centrālās Bankas vadītāja Mareka Belkas un iekšlietu ministra Bartlomeja Senkeviča saruna, kurā abi vienojās par valdības ekonomikas politikas finansiālu atbalstīšanu no bankas puses, lai nākamajās vēlēšanās vara nenonāk opozīcijas rokās. Centrālās Bankas šefa prasība bija toreizējā finanšu ministra Jaceka Rostovska atbrīvošana no amata, kam Senkevičs arī piekritis. Bet jau pirmdien, 16. jūnijā publiskota arī bijušā satiksmes ministra Slavomira Novaka sarunu ar bijušo finanšu viceministru Andžeju Parafianoviču. Abi ieraksti veikti amatpersonu iecienītā tikšanās vietā – restorānā „Pūce un draugi” (Sowa i Przyjaciele).
Noklausīšanās skandāls vēl plašāku publicitāti ieguva, kad trešdien, 18. jūnijā, pēc žurnāla “Wprost” redaktora paziņojuma, ka sekos tālākas materiāla publikācijas, vēlu vakarā notika valsts drošības dienesta iebrukums redakcijas telpās ar mērķi konfiscēt nelegālos noklausīšanās materiālus. “Wprost” ir labēji orientēts žurnāls ar vairāk nekā 20 gadu vēsturi, kas izpelnījies izaicinoša un pretrunīga medija slavu. “Wprost” pazīstams arī ar savu neiecietīgo attieksmi pret tagadējo valdošo koalīciju Polijas valdībā, Tuska Pilsonisko Platformu.
Taču, tā vietā, lai Polijas valdība un tās vadītājs Donalds Tusks (attēlā), kas ieņem šo amatu jau no 2007. gada, reaģētu uz izplatīto informāciju un to pārbaudītu, viņš preses konferencē paziņojis, ka neredz neko nosodāmu politiķu sarunās, kas bijušas privātas un, lai gan valoda dažbrīd esot bijusi vulgāra, pati saruna notikusi ar mērķi, lai uzlabot valsts situāciju kopumā. Kā vienīgo vaininieku Tusks norādīja bijušo satiksmes ministru Slavomiru Novaku. Polijas premjers lika uzsvaru uz ierakstu nelegālo izcelsmi, aicinot meklēt noziedzniekus un neļaut šķelt Polijas iekšējo vienotību.
Tusks gan izvēlējās konfrontācijas ceļu ar žurnāla redakciju, tajā iebruka bruņoti drošības dienesta pārstāvji, ar prokurora rīkojumu pieprasot visu ieraksta materiālu atdošanu. Kā medijiem izteicās “Wprost” redaktors Silvestrs Latkovskis: ”Drošības dienesta darbinieki pieprasīja ieraksta materiālus. Es atbildēju, ka nevaru izpaust žurnālista noslēpumu un atklāt informatoru. Viņi izdemolēja redakciju un zaudēja daudz dārgā laika, ko varēja veltīt noklausīšanās skandāla tālākai izmeklēšanai. Arī mums tika laupīta vesela darba diena.” Taču vislielāko sašutumu redaktoram radījusi tieši veids, kādā tas viss noticis: „Tā bija iebaidīšana. Uztveru to kā spiedienu uz presi”.
Tieši šobrīd noklausīšanās skandāls iegūst jaunu spēku, jo publicēta jauna informācija, kur Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sarunā ar bijušo finanšu ministru Jaceku Rostovski apšauba premjera ārpolitiku un atklāj ka „Polijas – ASV savienība” nav vērta ne nieka, ka radot nepamatotu drošības sajūtu un var slikti ietekmēt Polijas starptautiskās drošības situāciju Eiropā, pasliktinot attiecības ar kaimiņiem – Vāciju un Krieviju. Ārlietu ministrs nievājoši izteicies, lietojot pat necenzētu leksiku, par pašu poļu tautu kopumā, sakot, ka poļiem trūkst pašcieņas un piemīt primitīvas iezemiešu raksturīpašības.
Jau tagad ir skaidrs, ka žurnāla “Wprost” publicētie materiāli ir izraisījuši valdības krīzi Polijā. Paredzams, ka šī skandāla rezultātā tiks izsludinātas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kā arī ka premjers Donalds Tusks varētu zaudēt amatu. Opozīcijas vadītājs Jaroslavs Kačinskis jau vērsies pie Polijas prezidenta Broņislava Komorovska ar aicinājumu pieprasīt Tuska valdības demisiju.
Savukārt Jaunā Labējā partija izsakās, ka šis noklausīšanās skandāls ir „patiesības” skandāls, kas beidzot atklāj valsts vadības pataloģijas un ka valdības groži ir viltnieku un pašlabuma meklētāju rokās.
Pastāv bažas, ka vēl nepublicētajos sarunu ierakstos ir piedalījušies arī citi Polijas augsta mēroga valstsvīri, kuri pieķerti izmantojot savstarpējos sakarus, lai kārtotu pat savas privātās lietas un jautājumus, kas radušies saskarsmē ar valsts institūcijām.
BNA Latvia
