Nodokļu darba grupa iesaka arī izvērtēt iespēju ieviest ikgadēju maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem to īpašniekiem (tas būtu ikgadējs maksājums par īpašumā esošām jahtām, privātajiem lidaparātiem u.tml.). Tas ir arī viens no nedaudzajiem sociālā taisnīguma piemēriem. Visvairāk pārmaiņu prasīts nodokļu atlaidēm un citāda veida pretimnākšanai uzņēmējdarbībai.
Veicot nodokļu izmaiņas, it īpaši patēriņa nodokļos, būtu jāņem vērā, ka Baltijas valstu tirgus ir vienots, tādēļ nepieciešama koordinēta nodokļu vide Baltijas valstu starpā. Savukārt, pārdalot nodokļu slogu, uzsvars jāliek uz tiem, kurus ir vieglāk iekasēt, ar plašu apliekamo bāzi un izvairoties no neskaitāmiem izņēmumiem – tie ir daži no nodokļu politikas jaunajiem uzstādījumiem, ko ekonomikas stimulēšanai ierosina Ekonomikas ministrija, pamatojoties uz šovasar izveidotās īpašās nodokļu darba grupas ieteikumiem.
Valdības protokollēmuma projektā paredzēts, ka Finanšu un vēl arī citām ministrijām jāizvērtē priekšlikumi, lai sagatavotu grozījumus nodokļu likumos 2010. gada budžeta likumprojektu paketē. Jāpiebilst, ka nodokļu politikas jaunais piedāvājums nāk laikā, kad atsevišķi politiskie spēki, grupas un lobiji jau paziņojuši, ka iebilst pret jebkādiem jauniem nodokļu pasākumiem. Tāpēc atsevišķi uz Saeimu tika virzīts nekustamā īpašuma nodoklis, kas jau saņēma pirmo noraidījumu.
Lai sagatavotu priekšlikumus par nodokļu normatīvo aktu grozījumiem, saskaņā ar Ministru prezidenta 2009. gada 20. jūlija rīkojumu tika izveidota darba grupa, kuras sastāvā iekļauti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ministru prezidenta biroja, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, AS “Swedbank”, SIA “KPMG Baltics”, AS “SAF Tehnika”, AS “Grindeks” un Latvijas Bankas.
Viens no motīviem nodokļu grozījumiem ir pakārtots valsts mērķim samazināt pārmērīgo budžeta deficītu, kālab nepieciešams līdzsvarot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus.
Ekonomikas ministra Informatīvajā ziņojumā par nodokļu politikas pārskatīšanu ekonomikas stimulēšanai nodokļu sistēma Latvijā salīdzināta ar kaimiņiem un Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem, kā arī izklāstītas iespējamās nodokļu izmaiņas un priekšlikumi nodokļu izmaiņām.
Latvija – zemu nodokļu valsts
Latvijā salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir viens no zemākajiem nodokļa sloga rādītājiem (30,5%), kas ir ceturtais zemākais rādītājs ES un par 9,3 procentpunktiem zemāks nekā ES dalībvalstu vidējais. Tik krasas atšķirības izraisa ne tikai zemas nodokļu likmes salīdzinājumā ar pārējām ES valstīm, bet arī samērā augsta nodokļu nemaksāšana, norādīts ziņojumā. Vecajās ES dalībvalstīs nodokļu slogs parasti ir lielāks nekā jaunajās, turklāt tiešo nodokļu īpatsvars jaunajās dalībvalstīs parasti ir būtiski zemāks nekā vecajās.
Latvijā, līdzīgi kā citās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, patēriņa nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos ir augstāks nekā vecajās ES dalībvalstīs, kamēr īpatsvars ieņēmumiem no kapitāla, īpaši no mājsaimniecībām, ir ļoti zems, kas izskaidrojams ar zemu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi (15% pret vidēji 23,5% ES dalībvalstīs), dividenžu, kapitāla un kapitāla pieauguma neaplikšanu ar nodokļiem, nelielais īpašuma nodokļa īpatsvars u.c.
Darbaspēka nodokļu īpatsvars nodokļu ieņēmumos Latvijā ir līdzīgs kā citās ES dalībvalstīs, kamēr nodokļu atšķirības rādītājs jeb t.s. nodokļu plaisa, kas raksturo atšķirību starp darbaspēka izmaksām darba devējam un strādājošo saņemto algu Latvijā, ir virs vidējā (41,2% pret 37,1% ES). Aprēķini liecina par īpaši augstu nodokļu plaisu zemiem un vidējiem ienākumiem, kas ir viens no nevienlīdzības pieauguma iemesliem. Turklāt darbaspēka efektīvā likme Latvijā ir zemāka par ES jauno un veco dalībvalstu vidējo līmeni (31% pret aptuveni 36,5%), kas kopā ar zemu neapliekamo minimumu rada problēmas ar administrēšanu, piemēram, “aplokšņu algas”.
Kopējā ES dalībvalstu nodokļu politikas tendence ir vērsta uz darbaspēka nodokļu samazināšanu, galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļu (IIN) likmju pazemināšanu, kā arī samērīgu patēriņa nodokļu paaugstināšanu, kompensējot IIN samazinājumu, teikts ziņojumā. Kopš 1995. gada ir tendence samazināt IIN maksimālās likmes, bet tās vēl arvien ir ļoti atšķirīgas, līdzīgi kā uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likmes, kuras ES pēdējos gados samazinājušās vidēji no 35,3% līdz 23,5% 2007. gadā.
Arguments – nemaksāšana
Kopējo nodokļu slogu būtiski paaugstināt tuvākajā nākotnē nebūs iespējams Latvijas zemās nodokļu maksāšanas disciplīnas dēļ, kas vēl joprojām turpina pasliktināties – līdz tādai atziņai nonākuši nodokļu sistēmas analītiķi. Turklāt nodokļu sloga paaugstināšana bremzētu uzņēmējdarbības aktivitāti laikā, kad Latvija piedzīvo būtisku ekonomikas kritumu. Līdz ar to pamatā ir jārisina jautājums, kā ar rūkošajiem budžeta ieņēmumiem nodrošināt galvenās valsts funkcijas, atsakoties no pārējām, tādējādi samazinot arī budžeta izdevumus. Tas nozīmē, ka Latvijā ir nepieciešams nodrošināt gan taisnīgāku nodokļu sloga sadali, gan ar nodokļiem nodrošināt līdzsvarotu ekonomikas attīstību, veicinot preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu Latvijā un to eksportu
Pārdalīt slogu no ienākumiem uz patēriņu un kapitālu
Nodokļu speciālisti atzinuši, ka darbaspēka nodokļi (IIN un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI) šobrīd ir samērā augsti, kas tieši ietekmē preču un pakalpojumu ražošanas izmaksas – jo augstāki šie nodokļi, jo neizdevīgāk valstī nodarbināt cilvēkus. Savukārt augsti darbaspēka nodokļi savienojumā ar dividenžu neaplikšanu ar IIN (kā šobrīd Latvijā) veicina “aplokšņu algu” maksāšanu un kropļo oficiālo statistiku par darba ņēmēju ienākumiem. Tāpēc, pēc ekspertu ieteiktā, ņemot vērā nepieciešamību palielināt budžeta ieņēmumus, tā vietā, lai paaugstinātu darbaspēka nodokļu likmes (t.sk. progresīvā IIN ieviešana no zemu ienākumu līmeņa), jāizvērtē iespēja paplašināt IIN un nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) bāzi, ieviešot kapitāla un kapitāla pieauguma nodokli, kā arī nodokli par dzīvojamo platību, līdzīgi kā citās ES valstīs ar izlīdzinātu nodokļu struktūru.
Eksperti pieļauj, ka šie pasākumi var nedot pietiekamu fiskālās ietekmes rezultātu, tāpēc būs jāizdara stratēģiska izvēle starp Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmāietvertajiem plānotajiem pasākumiem – PVN likmes paaugstināšana par 2 procentpunktiem, VSAOI likmes paaugstināšana par 4 procentpunktiem, kā arī progresīvā IIN ieviešanu.
Attiecībā uz PVN tiek lēsts, ka, lai arī PVN likmes paaugstināšana mazinātu iedzīvotāju pirktspēju, tai ir mazāk negatīvo seku nekā IIN un VSAOI palielināšanai, jo tā nediskriminē vietējos ražotājus vietējā tirgū, nepalielina eksportētāju izmaksas, kā arī ir vieglāk administrējams un mazāk veicina ēnu ekonomikas paplašināšanos. Tomēr, lemjot par PVN likmju palielinājumu, šādas plānotās izmaiņas nepieciešams saskaņot ar pārējām Baltijas valstīm, lai veidotu koordinētu nodokļu vidi.
Progresīvā IIN ieviešanu darba grupa neatbalsta, bet, ja tas tiek ieviests, tad no pietiekami augsta ienākumu līmeņa un tikai līdz ar citu līdzīgu ienākumu aplikšanu ar samērojamiem nodokļiem.
Darba grupa ierosina: izvērtēt iespēju vienādot ienākuma nodokļu slogu saimnieciskās darbības veicējiem; paplašināt IIN apliekamo bāzi; paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo bāzi.
Nodokļu speciālisti uzskata, ka IIN attaisnoto izdevumu sistēma esošajā apjomā būtu jāpiemēro arī turpmāk, lai motivētu veikt darbaspēka nodokļa maksājumus. Turklāt ilgtermiņā, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai valstī un izpildot Māstrihtas kritērijus, būtu nepieciešams paaugstināt atvieglojumus (prioritāri – neapliekamais minimums, izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem, atvieglojums par apgādībā esošu personu), kā arī izvērtēt iespēju ieviest atvieglojumu procentu maksājumiem par nekustamā īpašuma iegādi.)
Mikrouzņēmumu atbalstam
Atbalsts mikrouzņēmumiem (MU) domāts, lai iedrošinātu bez darba palikušos cilvēkus sākt komercdarbību, tā mazinot sociālo spriedzi un spiedienu uz sociālo budžetu. Izvērtējot priekšlikumus mikrouzņēmumu atbalstam nodokļu jomā, darba grupa atbalsta kritērijus, ka šim statusam atbilst uzņēmumi, kuru neto apgrozījums ir līdz 70 000 latu un kuros vidēji gadā nodarbināti ne vairāk kā pieci cilvēki.
Mikrouzņēmēju aktivizēšanai tiek ierosināts ieviest fiksētu ienākuma un darbaspēka nodokļa režīmu, kā arī vienkāršotu nodokli individuālā darba veicējiem.
Investīciju piesaistei
Latvijā jārada priekšnosacījumi privātā kapitāla ieplūdei prioritārajās eksporta nozarēs. Darba grupa izteikusi virkni priekšlikumu:
* atjaunot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi lielajām investīcijām,
* samazināt apliekamo ienākuma nodokli par visu investīciju summu tehnoloģiskajās iekārtās,
* atjaunot maksimālo gada algas apjomu, no kura maksājamas VSAOI 2007. gada līmenī.
Administratīvo šķēršļu samazināšanai
Šajā sadaļā iniciatīvu ir visvairāk. Darba grupa uzskata, ka nepieciešams mainīt UIN avansa maksājumu sistēmu; atvieglot nosacījumus apliekamā ienākuma samazināšanai par zaudēto parādu summām; jāmaina Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktā kārtība, kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības neatmaksāt pārmaksāto PVN vairāk kā 21% apmērā no apgrozījuma summas un atlikušo summu atmaksā, noslēdzoties taksācijas gadam; jāvienkāršo PVN maksāšana; no pašreizējiem 10 000 līdz 35 000 latu jāpaaugstina PVN reģistrācijas slieksnis; jāpilnveido akcīzes preču nodrošinājuma izsniegšanas un tā dzēšanas kārtība u.c.
Maksāt par superluksu
Papildus darba grupa ir ieteikusi arī vairākus citus priekšlikumus, piemēram, izvērtēt iespēju ieviest ikgadēju maksājumu par ekskluzīviem priekšmetiem (ikgadējs maksājums par īpašumā esošām jahtām, privātajiem lidaparātiem u.tml.); efektivizēt administrēšanas procedūras, koncentrējoties uz ēnu ekonomiku un nodokļu nemaksātājiem, nevis represējot tos, kas nodokļus maksā.
Izmaiņas nodokļu sistēmā jāievieš ar 2010. gada 1. janvāri, un tās jāsaglabā nemainīgas ilgtermiņā, lai tiktu nodrošināta prognozējamība uzņēmējdarbības vidē, noteikts EM valdībā dokumentā.
Autors: Lidija Dārziņa, LV.LV
