No darbaspēka nodokļu reformas iegūs 98,8% strādājošo; vieniem būs lielāks, citiem mazāks ieguvums, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini. Diemžēl daļai ģimeņu ar bērniem ieguvums no izmaiņām nodokļos būs mazāks nekā bezbērnu pāriem ar tādu pašu atalgojumu.
Valdības vīri šodien turpinās spriest par iespējamam izmaiņām nodokļos, proti, diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi atkarībā no ienākumiem (20-31,4%), paaugstināt neapliekamo minumu no pašreizējiem 175 eiro līdz 200 eiro nākamgad, 230 eiro – 2019. gadā un 250 eiro – 2020. gadā. Tajā pašā laikā ir plānots samazināt iespēju atgūt nodokļa pārmaksu par attaisnotiem izdevumiem, raksta NRA.lv.
Saskaņā ar FN aplēsēm no darbaspēka nodokļu reformas vislielāko ieguvumu gūs minimālās algas saņēmēji un tie, kuru atalgojuma apmērs ir atkarīgs no šīs algas lieluma valstī, ja vien, protams, nākamgad minimālā alga valstī tiks palielināta, kā plānots – no pašreizējiem 380 eiro mēnesī uz 430 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. FM aprēķinājusi, ka tādā gadījumā šādas algas saņēmēji mēnesī uz rokas saņemtu par 58 eiro vairāk. Tiesa, lielāko pieaugumu šajā gadījumā nodrošina pamatalgas pieaugums, nevis nodokļu izmaiņas. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, algu līdz 380 eiro mēnesī šā gada martā saņēma viena piektdaļa no visiem strādājošiem jeb 162 tūkstoši.
Savukārt tiem, kuru pamatalgas nemainīsies, plānotais ieguvums būs mazāks – no dažiem eiro līdz pāris desmitiem eiro mēnesi. Paradoksāli, ka šahā ar darbaspēka nodokļu likmju un ar nodokli neapliekamo summu maiņu lielākie ieguvēji nākamgad būs tie, kuru alga uz papīra ir 2000 eiro. Viņi uz rokas saņems par 22 eiro mēnesi vairāk nekā pašlaik. Savukārt tie, kuru atalgojums ir 800 eiro uz papīra, pēc nodokļu reformas nākamgad iegūs 7 eiro.
Arī salīdzinot bezbērnu pāri un ģimeni, kurā aug viens vai divi bērni, jāsecina, ka atsevišķās algu kategorijās lielāks ieguvums būs tiem, kuriem nav neviena apgādājamā. Piemēram, 600 eiro algas saņēmējs ar vienu apgādājamo nākamgad uz rokas dabūs klāt 19 eiro, bet par tādu pašu algu strādājošais bez bērniem – 20 eiro.
Kopš pagājušā gada vecāki attaisnotos izdevumos var iekļaut arī izdevumus par bērnu interešu izglītību. Šobrīd attaisnotajos izdevumos ietveramā izdevumu – par izglītības un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu – kopējā summa taksācijas gada laikā nedrīkst pārsniegt maksātājam un viņa ģimenes locekļiem 215 eiro katram. Tā kā šis ierobežojums neattiecas uz izdevumiem par operācijām, kas ir plānveida veselības aprūpes pakalpojumi, olšūnu punkciju, zobārstniecības pakalpojumiem (ieskaitot zobu protezēšanu), endoprotēžu un citu veidu ar cilvēka organismu savienotu protēžu izgatavošanu un iegādi, tad iedzīvotāji varēja iesniegt un arī saņemt atmaksu par daudz lielākām summām. Savukārt plānotās izmaiņas paredz noteikt gan procentuālu (50% no maksātāja gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 600 eiro gadā (par maksātāju un katru maksātāja ģimenes locekli) – kopējiem attaisnotajiem izdevumiem par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, ziedojumiem, kā arī ziedojumiem politiskajām partijām un bērnu interešu izglītībai. Tāpat ir paredzēts noteikt gan procentuālu (10% no gada apliekamā ienākuma), gan summāru ierobežojumu – 4000 eiro gadā – attaisnotajiem izdevumiem par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju maksājumiem. Īstenojot šo pasākumu, valsts cer ietaupīt 9,4 miljonus eiro. Tajā pašā laikā izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmēs, neapliekamā minimuma un atvieglojumā par apgādībā esošu personu summās varētu prasīt aptuveni 218 miljonus eiro.
Ilze Šteinfelde
Foto:Alexas Fotos/https://pixabay.com/en/users/Alexas_Fotos-686414//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
