Tas ir tikai brīdinājums, kuru Latvijas valdībai izteicis Nīderlandes Investīciju fonds, kas pārstāv 800 privāto investoru pensionāru, – sūdzēt Latvijas valsti starptautiskā institūcijā. Pretim liktas 54 lielveikalā Maxima bojāgājušo cilvēku dzīvības un izveidotā pagaidu piemiņas un atmiņu vieta gan viņiem, gan viņu tuviniekiem, gan izdzīvojušajiem. Tātad – turpinās strīds par daudzdzīvokļu ēku Zolitūdes traģēdijas vietā Rīgā, Priedaines ielā 20.
Šā nekustamā īpašuma attīstītāja ir SIA Homburg Zolitude (HZ), kuras īpašnieks ir jau minētais Nīderlandes Investīciju fonds Homburg Eastern European Fund B.V. Investīciju fonds ir iesniedzis Valsts kancelejā brīdinājumu par ārvalstu investora prasību pret Latviju un strīda nodošanu izskatīšanai Starptautiskajā ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā. Prasījuma kopējā summa pašlaik ir 11 763 899 eiro.
Pretenzijas ir par to, ka HZ nevar rīkoties ar uzbūvēto daudzstāvu dzīvojamo māju, kas bija savienota ar veikalu Maxima. To, kurš 2013. gada novembrī sagruva. Veikala drupas ir novāktas, bet lielā māja stāv tukša un neapdzīvota. Neatkarīgā 2014. gadā rakstīja – Eesti Krediidipank mājaslapā lasāms sludinājums, ka banka sadarbībā ar nekustamo īpašumu attīstītāju HZ piedāvā īpašus nosacījumus dzīvokļu iegādei kompleksā Urbeto Rīgā, Priedaines ielā 20. Kopējais dzīvokļu skaits ir 131, apartamentu cenas – no 1200 eiro kvadrātmetrā. Šīs ēkas būvniecībai HZ no bankas Latvijas filiāles saņēma 4,7 miljonus eiro (3,3 miljonus latu).
Jāatgādina, ka pašvaldība šo daudzstāvu ēku klasificēja kā graustu. Pašvaldība arī izteica savu priekšlikumu – ja HZ piekritīs zemes maiņai, tai dzīvojamā ēka būs jānojauc un pašvaldībai jānodod tukšs zemesgabals. Tad pašvaldībai piederētu visa zeme traģēdijas vietā un tur mainītu zonējumu. «Mēs esam gatavi izskatīt maiņas darījumu, bet reakcijas nav,» aizvadītās nedēļas nogalē NRA.lv sacīja HZ sabiedrisko attiecību vadītāja Rūta Grikmane. Rīgas pašvaldība norāda, ka pastāv vairāki juridiski un faktiski šķēršļi, kas pašvaldībai pagaidām liedz risināt jautājumu par HZ piederošo domājamo daļu iegūšanu tās īpašumā. Rīgas dome vēlētos šajā vietā ierīkot publisku parku un piemiņas memoriālu, savukārt HZ uz šo īpašumu skatās kā uz komerciāli vērtīgu aktīvu. HZ ir iesaistīta vairākās tiesvedībās, kuru rezultātā iespējama piedziņas vēršana pret šā uzņēmuma mantu, tātad arī pret nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 domājamām daļām. Pašlaik nav iespējams novērtēt finansiālos riskus, kas saistīti ar HZ piederošo domājamo daļu iegūšanu pašvaldības īpašumā, tāpēc pašvaldībai nepieciešams ievērot saprātīgu piesardzību attiecībā uz šāda darījuma veikšanu. «Ja mainīsies tiesiskie vai faktiskie apstākļi, pašvaldība varēs atgriezties pie jautājuma par nekustamā īpašuma iegādi no HZ,» skan pašvaldības atbilde.
HZ pārmetumi raidīti ne tikai Rīgas domei, kas šo ēku esot nepamatoti klasificējusi par graustu, bet arī Latvijas tiesu varai, kas pret ārvalsts investoru izturējusies diskriminējoši – tiekot piemēroti nemotivēti, neprognozējami un no līdzšinējās tiesu prakses atšķirīgi prasības nodrošināšanas lēmumi, acīm redzami nepareizi kvalificēti faktiskie apstākļi, iztulkotas un piemērotas tiesību normas u.tml. Pēdējais piliens investora pacietības kausā, kas licis nosūtīt brīdinājumu Latvijas valstij, noticis 25. maijā, kad saņemts Rīgas apgabaltiesas lēmums vienā no aptuveni 40 civillietām. HZ uzskata, ka Rīgas apgabaltiesa ir izmantojusi apšaubāmus argumentus un «rodas iespaids, ka lietas izskatīšana taisnīgā un neatkarīgā tiesā, kas izlems lietu uz likuma, nevis emociju pamata, Latvijā var nebūt iespējama».
Var secināt, ka Nīderlandes pensionāri, kas ieguldījuši savu naudu Investīciju fondā, visticamāk, šos līdzekļus vēlas atgūt. Un iespējami ātri. Tīrā matemātika liecina, ka, nepilnus 12 miljonus izdalot ar 800, sanāk, ka katram no Investīciju fonda 800 investoriem pienākas nepilni 15 000 eiro, bet, iespējams, rēķini nav tik vienkāršoti. Pensionāri investori naudu prasa no Investīciju fonda, bet – kur fondam ņemt naudu, ja iecerētais bizness Rīgā beidzies tik traģiski un dzīvokļi 12 stāvu ēkā nav pārdoti? Tālāk – Investīciju fonds brīdina, ka vērsīsies pret Latvijas valsti.
Valsts kanceleja vispirms iepazīsies ar iesnieguma saturu un tikai tad lems par turpmāko rīcību, savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis pašlaik nekomentē iespējamo starptautisko tiesvedību.
Antra Gabre
