savu atklājumu pamata kādu sodīt. Šajā vietā stafete būtu jāpārņem vai
nu atbildīgajām amatpersonām vai tiesībsargājošajām iestādēm. Pieredze
rāda, bieži vien šajā posmā process iestrēgst.
VK regulāri nāk klajā ar informāciju par būtiskiem administratīva un pat krimināla rakstura pārkāpumiem, taču bieži līdz ar pirmo ažiotāžu noplok arī šo pārkāpumu novēršanas pasākumi, protams, ja tādi vispār tiek sākti. Kā vēstī Latvijas Televīzijas raidījums «Panorāma», spilgts piemērs ir pārkāpumi Rīgas brīvostas pārvaldē, raksta Apollo.lv.
Šī gada pavasarī VK konstatēja, ka laika posmā no 2009.gada līdz 2011.gadam Rīgas brīvostā izšķērdēts 41 miljons latu. Sabiedrības par atklātību «Delna» juridiskais direktors Gundars Jankovs raidījuma sacīja: «Nepārprotami, ir konstatēti pārkāpumi budžeta līdzekļu izlietošanā, bet vēl nekas gada garumā gandrīz nav izdarīts. Ir bijuši mēģinājumi Loginova kungu atstādināt no amata, kas bija neveiksmīgi, un arī Satiksmes ministrijas rīcība dotajā brīdī ir pasīva.»
Vainīgo amatpersonu nesaukšana pie atbildības parasti skaidrojama ar pārraugošo institūciju nevēlēšanos to darīt, aiz kā parasti slēpjas politiskas vai cita veida intereses, uzskata Jankovs. Tomēr krimināllietas šķetinās gausi, jo VK savāktos datus likums izmeklētājiem neļauj izmantot kā pierādījumus.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa norāda: «Manuprāt, tā problēma nav tikai ar VK iesniegto informāciju Ģenerālprokuratūrā un policijā. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šo lietu izskatīšanu neveic kopumā valstī, šie izskatīšanas termiņi ir gari, diemžēl nebeidzas ar rezultātiem. Līdz ar to, manuprāt, efektīvākais problēmas risinājums būtu stiprināt policijas kapacitāti.»
Kamēr revīziju rezultāti nekalpo kā pierādījumi, VK sadarbojas ar tiesībsargājošajām iestādēm, nākot talkā vismaz ar savām finanšu un ekonomikas zināšanām.
