Vairākiem tūkstošiem protestējošu lauksaimnieku Briselē pievienojās arī zemnieki no Latvijas – 17 klātienē, bet vairāk desmiti tūkstošu domās, jo no tā, vai protestētājiem izdosies atrast dzirdīgas ausis un atvērtas sirdis, būs atkarīga piensaimniecības nākotne.
Līdz vakardienas pēcpusdienai vēl nebija zināms, vai lauksaimnieku protesta akcija nesusi taustāmus rezultātus un Eiropas Savienība (ES) sniegs palīdzību krīzes izmocītajai piensaimniecības nozarei, taču tas, ka šī akcija tika pamanīta, ir neapstrīdams fakts. Cilvēku tūkstoši ar plakātiem rokās, traktori, apturēta satiksme, riepu un salmu saiņu ugunskuri – šādus iespaidīgus skatus bieži negadās redzēt pat Briselē, kur demonstrācijas ir visai parasta lieta.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra ES lietu biroja speciāliste Anna Ērliha pa tālruni NRA.lv stāstīja, ka vakar vienlaikus notika divas protesta akcijas – COPACOGECA organizētā un Eiropas piena padomes rīkotā. Protestētāji pie Eiropas Komisijas ēkas simboliskās karātavās pakāra govi, norādot, ka tāds liktenis sagaidu visu ES piena nozari. A. Ērliha ir pārliecināta, ka lauksaimnieku, tajā skaitā Latvijas zemnieku, paustajā likumu pieņēmēji ieklausīsies. «Latvija ir rakstījusi vairākas vēstules dažāda līmeņa amatpersonām un institūcijām, kurās stāstījusi par kritisko situāciju. Tāpēc informācijas likumu pieņēmējiem nevarētu trūkt. Šī protesta akcija ir ne tikai kā punkts uz i, bet gan kā izsaukuma zīme,» sacīja A. Ērliha.
Lauksaimnieku protesta akcija vakar Briselē tika pieskaņota Eiropas Savienības lauksaimniecības ministru ārkārtas sēdei. Tajā piedalījās arī Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kas līdztekus smagajai situācijai piena nozarē akcentēja arī Latvijai svarīgo jautājumu par cūkkopības nozares atbalstu saistībā ar Āfrikas cūku mēri. A. Ērliha stāstīja, ka J. Dūklavs protesta akcijas laikā mēģināja tikt pie Latvijas lauksaimniekiem, lai sasveicinātos un paustu atbalstu, taču barikādes un policistu ķēde bija tik blīva, ka viņam tas neesot izdevies.
Latvija ir viena no visvairāk Krievijas embargo un piena krīzes skartajām valstīm. Pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, Krievijas embargo Latvijas piena ražotājiem nesis 50 miljonu eiro zaudējumus, savukārt lauksaimniecības un pārtikas eksportam nodarītie zaudējumi ir apmēram 140 miljoni eiro. Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Latvijas, tāpat kā citu valstu lauksaimnieki un šīs protesta akcijas organizētāji – COPACOGECA – pieprasa, lai piena nodevu nauda šajā krīzes situācijā tiktu atdota atpakaļ piena nozarei. Pēc aptuvenām aplēsēm, 2014./2015. gadā piena nodevās ES tika kopumā iekasēti 700 miljoni eiro. Piena nozarē strādājošie uzskata, ka arī iekasētās soda naudas par pārsniegto piena kvotu ir jānovirza piena nozarei, lai piensaimniekiem, kuri visvairāk cietuši Krievijas embargo dēļ, kompensētu krīzes radītos zaudējumus.
Latvijas zemnieki uzskata, ka tas būtu godīgs risinājums pie nevienmērīgi subsidētās lauksaimnieciskās tirgus regulēšanas ES dalībvalstīs, – piena nozarei piešķirt īpašu finansējumu krīzes pārvarēšanai no iekasētajām soda naudām. Katrai dalībvalstij jādod tiesības pašai lemt, kādā veidā izmantot šo finansējumu, lai kompensētu krīzes radītos zaudējumus un stabilizētu situāciju piena nozarē, piemēram, vai nu optimizējot piena ražošanas apjomu, vai arī lai atrastu jaunus produktu un noieta tirgus. Papildus tam EK ir jāpalielina intervences cenas, jāatjauno eksporta subsīdijas un jāmeklē risinājumi godīgam gala cenas sadalījumam starp piena piegādes ķēdes dalībniekiem.
VIEDOKĻI
Jānis DŪKLAVS, zemkopības ministrs:
– Kopš 2014. gada novembra piena ražotāju kopējie zaudējumi strauji palielinās un šobrīd ir sasnieguši 44,3 miljonus eiro. Neraugoties uz visiem līdzšinējiem nacionālajiem un ES atbalsta pasākumiem, situācija nav normalizējusies, tāpēc nepieciešami tālāki EK īstenoti atbalsta pasākumi, tādi kā ārkārtas finansiālais atbalsts, intervences cenu palielināšana un ātras pieejas finanšu rīkiem izstrāde, lai varētu pilnvērtīgi izmantot kopējās lauksaimniecības politikas sniegtās iespējas.
Maira DZELZKALĒJA, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece, COPA viceprezidente:
– Šobrīd zemnieki ar savu biznesu maksā par Eiropas pozīciju Ukrainā, un tas ir nepiedodami. Galvenais, ko prasām no lēmumu pieņēmējiem – solidaritāte ar lauksaimniecības sektoru, mazinot Krievijas embargo izraisītās sekas, un godīga peļņas sadale visā pārtikas ķēdē. Šobrīd tikai 8% no cenas, kuru maksājam par maizi un 20%, ko maksājam par gaļu, nonāk pie zemniekiem. Tāpat lēmumu pieņēmējiem Eiropā beidzot ir jāvienojas par pasākumiem, kas mazinātu cenu svārstības ilgtermiņā, kā arī par pasākumiem jaunu tirgu atrašanai.
Ilze Šteinfelde