Deviņu gadu garumā īstenotais E-veselības projekts cietis neveiksmi un Latvijai pastāv risks pazaudēt Eiropas Savienības (ES) piešķirtos līdzekļus, liecina Valsts kontrole (VK) veiktā revīzija.

E-veselība nozīmē elektronisku datu uzkrāšanu un pieejamību pacientiem un mediķiem, tās ir elektroniskas pacientu medicīniskās kartes, receptes, darbnespējas lapas un daudzi citi labumi, ko sniedz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana.

E-veselība padarītu pacientu un mediķu dzīvi vienkāršāku, ērtāku, lētāku, taupītu mūsu visu laiku, un būtu liels ieguvums veselības aprūpes sistēmai kopumā. Tātad e-veselība ir vērtējama kā labs un Latvijai ļoti nepieciešams projekts.

Arī Veselības ministrija (VM) pirms deviņiem gadiem tā domāja un uzsāka projekta „E-veselība Latvijā” īstenošanu. Diemžēl šodien ir jāsecina, ka deviņu gadu laikā projektā ir ieguldīti 14,5 miljoni eiro, bet neviens e-veselības pakalpojums lietotājiem joprojām nav pieejams, norāda VK.

VK revīzijas rezultāti liecina, ka galvenais neveiksmju cēlonis ir neprasmīga projekta plānošana un pārvaldība, kā arī atbildīgo amatpersonu kontroles un tātad – intereses trūkums.

“Projekts tika uzsākts, neizpētot veselības aprūpes tā brīža situāciju kopumā. Rezultātā VM 2007.gadā sagatavotais e-veselības sistēmas ieviešanas plāns bija vājš palīgs projekta īstenotājiem. Jāuzsver arī, ka šis plāns tika izstrādāts bez nozares profesionāļu – ārstu, farmaceitu, informācijas tehnoloģiju speciālistu iesaistīšanās. Rezultātā ne projekta uzraugam – VM, ne projekta īstenotājam – Nacionālajam veselības dienestam (NVD) nebija skaidrs, kāda būs e-veselības sistēma Latvijā un kas darāms, lai to ieviestu dzīvē,” norāda VK.

VK norāda, ka arī turpmākajos gados VM nav veicies ar precīzu uzdevumu formulēšanu un projekta īstenotāju darbības uzraudzību. Par projekta „E-veselība Latvijā” īstenošanas gaitu netika informēta ne valdība, ne sabiedrība. Tāds projektu vadības standarta instruments kā uzraudzības sanāksmes ar visām iesaistītajām pusēm nav notikušas vai arī notikušas reti un formāli.

Lai gan e-veselības sistēmai būtu bijis jāsāk darboties no 2016.gada janvāra, VM ir apstiprinājusi, ka, sākot ar šā gada oktobri, būs pieejama tikai neliela daļa pakalpojumu – e-receptes (5 e-pakalpojumi) un darbnespējas lapas (viens e-pakalpojums), kas ir 20% no plānotā 31 e-pakalpojuma. Turklāt gandrīz puse – 46% – no projekta pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem nemaz nav uzsākti.

Valsts kontroles revidenti norāda, ka labās prakses piemēri citās valstīs runā par labu pakāpeniskai e-veselības sistēmas ieviešanai, taču Latvijā paralēli tika uzsākti četri vērienīgi projekti. Tas radījis nopietnas problēmas ar resursu pietiekamību un projektu veiksmīgu savietojamību kopējā projekta ietvaros. Revidenti uzsver, ka projektu vadītāji vairākkārt ir mainījušies, un tiem nav bijusi pietiekama izglītība un pieredze līdzīga apjoma un sarežģītības projektu vadībā.

NVD, savukārt, nav izpildījis visus priekšnosacījumus, lai sistēmas darbība būtu droša no visiem aspektiem. Revidenti norāda, ka darāmā vēl ir ļoti daudz, tai skaitā jāuzlabo risku pārvaldība, jānodrošina sistēmas darbības nepārtrauktība un lietotāju uzraudzība. Vēl arvien nav novērsti ārējo drošības auditu atklātie trūkumi, nav veikta e-veselības sistēmas fizisko personu datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā. Nav izveidotas pietiekamas kontroles, lai novērstu fizisko personu datu prettiesisku izmantošanu.

Svarīgs aspekts ir arī mediķu un iedzīvotāju gatavība lietot e-veselības sistēmu. Revidenti ir konstatējuši, ka aptuveni 17% ārstu darbavietā nav pieejams dators ar interneta pieslēgumu, vairāk nekā trešdaļai ārstniecības personu datora un interneta lietošanas prasmes ir viduvējas vai vājas, bet par projekta ieviešanu pietiekami informēti ir tikai 11% no ārstniecības personām un farmaceitiem.

Arī iedzīvotāji ir tikpat neinformēti par e-veselības ieguvumiem un iespējām to izmantot. Lai gan projekts tiek īstenots jau 9 gadus , tikai nepilna puse iedzīvotāju par to kaut ko ir dzirdējuši.

Jāpiebilst, ka VM ir veikusi pētījumu ar mērķi noskaidrot, kādi un cik lieli būtu ieguvumi, ja e-veselības projekts būtu veiksmīgi īstenots un 2013.gadā sācis darboties. Šā pētījuma rezultāti liecina, ka trīs gadu laikā ieguvumi būtu 3 miljonu eiro apmērā, kas šobrīd vērtējams kā neiegūtais labums. Savukārt lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ NVD nelietderīgi ir izlietojis jau 0,76 miljonus eiro, piemēram, maksājot par koncepciju un tehnisko specifikāciju izstrādi pasākumam, kas netiek turpināts, kā arī papildus maksājot par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības ieviešanas dokumentu labošanu.

Raugoties uz līdzšinējo projekta gaitu, pastāv risks, ka par struktūrfondu izmantošanu atbildīgām iestādēm nāksies atzīt, ka e-veselības projekta mērķis nav sasniegts. Tas nozīmē, ka projektā ieguldītos 11,3 miljonus eiro, ko sākotnēji bija paredzēt segt no ERAF naudas, apmaksās Latvijas nodokļu maksātāji.

Valsts kontrole ar piesardzību raugās uz VM un NVD apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses (mediķi, pacienti, iestādes un komersanti) e-veselības sistēmu uzsāks izmantot 2016.gada 1.janvārī, vienlaikus no minētā datuma nodrošinot arī fizisko personu datu aizsardzību un informācijas sistēmas datu drošību. Pēc Valsts kontroles domām, ieviešot tik vērienīgu informācijas sistēmu, būtu nepieciešams noteikt vismaz sešu mēnešu pārejas periodu un tikai pēc tā veiksmīgas noslēgšanās pieprasīt e-veselības obligātu lietošanu.