Priekšvēlēšanu laikā partijas par katru cenu vēlas iepatikties vēlētājiem, un tā dēļ pragmatiskais darbs pie valsts budžeta izveides draud pārvērsties par drudžainu rosību, kad labā roka nezina, ko dara kreisā, un kad sabiedrībai saka tikai to, ko tā vēlas dzirdēt.
Jau vairākus gadus valsts budžetu veido pēc principa – no rokas mutē, netērējot vairāk, kā var atļauties. Taču priekšvēlēšanu laikā, dzenoties pēc vēlētāju simpātijām, partijas tradicionāli sola gan pensiju, gan pabalstu kāpumu un nodokļu samazināšanu, kā rezultātā 2015. gada budžetā varētu parādīties sabiedrībai tīkami, taču nesamērīgi dārgi priekšlikumi.
Premjerministre Laimdota Straujuma jau ir paziņojusi, ka valdība būtu gatava apsvērt iespēju samazināt sociālo nodokli uzņēmējiem, kā arī palielināt neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošām personām. Turklāt visas šīs finansiāli ietilpīgās ieceres sola apspriest jau vasaras nogalē. Tikmēr Finanšu ministrija NRA.lv uzsver – pirms dot sabiedrībai cerības, valdība neesot jautājusi precīzus fiskālās ietekmes aprēķinus un to, vai valsts šobrīd var atļauties mazināt nodokļus. Arī Zaļo un zemnieku savienības līderi neslēpj, ka šādu populistisku solījumu bārstīšana drīzāk uzskatāma par vēlētāju balsu medīšanu.
Tikmēr monētas otra puse ir daudz skaudrāka. Riskēdams izpelnīties pats savas partijas dusmas, finanšu ministrs A. Vilks pirms dažām nedēļām tomēr atļāvās dot mājienu, ka ilgu laiku pusbadā turētās ministrijas nākamajam gadam ir sagatavojušas milzīgu vēlmju sarakstu, kam naudas Valsts kasē nepietiks. Tādējādi, pēc ministra domām, būtu jāsāk domāt par budžeta ieņēmumu palielināšanu, kas tikpat labi varētu nozīmēt gan nodokļu celšanu, gan arī valsts izdevumu apgriešanu. Lai gan Vienotība savu kolēģi ātri vien nokušināja, tomēr tas neatceļ problēmu. Proti, pastāv liels drauds, ka nākamā gada valsts budžeta pieņemšana parlamentā būs ārkārtīgi grūta, jo ir daudz pieprasījumu izdevumiem un neviena ministrija negrib atkāpties no savām pozīcijām.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis Neatkarīgajai apliecināja, ka valdībai ikgadējais budžets parlamentam ir jāiesniedz līdz oktobrim, taču vēlēšanu gadā šis termiņš tiek formulēts kā «mēnesi pēc valdības izveides», kas praksē varētu nozīmēt novembra nogali. Ņemot vērā brīdinājumus par nozaru ministriju sīvo cīņu par katru eiro, 2015. gada budžeta izveide draud ieilgt, un, iespējams, šis gads tiks noslēgts bez svarīgā dokumenta. Tikmēr politiskajās aizkulisēs baumo, ka nākamā gada budžeta ceļu cauri valdības un parlamenta gaiteņiem varētu apgrūtināt arī A. Vilka aiziešana no finanšu ministra posteņa, dodot vietu citam, mazāk pieredzējušam un, iespējams, arī politiski vieglāk vadāmam ministram. Kā potenciālie A. Vilka sekotāji kuluāros pagaidām tiek minēti Vienotības pārstāvji Jānis Reirs un Karīna Korna.
Arī Nacionālās apvienības līderis Roberts Zīle piekrīt viedoklim, ka ar finanšu pārdali šoreiz var nepietikt, lai segtu visas nākamā gada vajadzības, arī kopumā vairāk nekā simts miljonus eiro, kas nepieciešami aizsardzībai, izglītībai un arī veselībai. Tādējādi R. Zīle uzskata, ka ir vairākas jomas, kurās var iekasēt vairāk nodokļus, piemēram, kapitāla ienākums, nekustamais īpašums u.c. Tāpat, iespējams, būtu jāpalielina pievienotās vērtības nodoklis.
Ilze Veģe
