Vislielākie neiztērētie iekrājumi varētu būt Satiksmes ministrija, kas ES fondu projektiem šogad pieprasīja 281 milj. Ls, saņēma 206 milj. Ls, bet pašlaik apguvusi ir tikai 60 milj. Ls. Ministrija joprojām cer apgūt teju visu summu, izņemot 18,4 milj. Ls. Naudas apguvi traucē objektīvi apstākļi, piemēram, problēmas ar zemju iegādi autoceļu būvei, nemitīgā iepirkumu pārsūdzēšana, kā arī būvniecības izmaksu neparedzēta sadārdzināšanās. Ekonomikas ministrija šogad no plānotajiem 76 milj. Ls apguvusi 24 milj. Ls, bet 9,22 milj. Ls, visticamāk, neapgūs, sacīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce. Vismazāk – 538 tūkst. latu visdrīzāk neapgūs Labklājības ministrija, bet par pārējām ministrijām skaidru datu vēl nav, raksta DB.

Tagad viņas saka, ka neapgūto naudu apgūs nākamgad, bet īstenībā nemaz nav zināms, vai šī nauda nākamgad būs pieejama. Taču katri lieki paprasītie, bet neapgūtie miljoni prasa lielāku valsts budžeta konsolidāciju,» tā A. Antonovs. Finanšu ministrija fondu apguvei iesaka noteikt sešu mēnešu aizliegumu to iestāžu darbiniekiem piedalīties ES fondu projektu konkursos, kas paši piedalījušies šo konkursu nolikumu izstrādē. Šādi gadījumi bijuši, kad valsts iestāžu darbinieki pretendē uz ES fondu līdzekļiem un tos arī iegūst. Liekas neskaidrības naudas līdzekļu uzskaitē rada arī darījumu konti, kas veidoti šo projektu finansēšanā. No tiem plānots nākotnē atteikties, lai procedūru vienkāršotu.