«Skaidrs, ka ceļos ir par maz ieguldīts ne tikai naudas, bet arī uzmanības un kvalitātes. Jocīgi, ka viena valsts kapitālsabiedrība otrai valsts kapitālsabiedrībai pasūta bedrīšu lāpīšanu, un tālāk ir deleģējuma līgums caur divām organizācijām, lai šī nauda nonāktu uz ceļiem, bet beigās par to neviens neatbild,» norāda Matīss.

«Ja bedrē salaužat transportlīdzekli, nav skaidrs, kam rakstīt sūdzību. Jābūt vienam saimniekam, no kā prasīt atbildību,» sacīja ministrs.

Vaicāts, vai «Latvijas valsts ceļi» (LVC) nav saimnieks, Matīss norādīja, ka LVC nav neienas lāpstas un neviena traktora.

«Manuprāt, tā jāorientē kā kontrolējoša institūcija, kas uzraudzītu ceļu kvalitāti,» viņš paskaidroja, norādot, ka saimnieka funkcijas deleģētu «Latvijas autoceļu uzturētājam» (LAU), kurš savukārt slēgtu līgumus gan ar privātajiem ceļu uzturēšanas uzņēmumiem, gan svītru krāsotājiem, lai veiktu būvniecības darbus, ko LAU pats saviem spēkiem nevarētu izdarīt.

«Šo priekšlikumu tuvākajā laikā uzliksim uz papīra un nodosim diskutēšanai,» intervijā «Latvijas Avīzei»