Ekonomiskās krīzes radīto diskusiju ietvaros Latvijas pievienošanās eirozonai pēdējā laikā saņēmusi negaidīti lielu publicitātes devu, vēstī Saeimas ES informācijas centrs.
Tomēr Latvijas uzņēmēju aicinājumus mīkstināt Māstrihtas kritērijus un paātrināt eiro ieviešanu realizēt varētu būt pārāk sarežģīti, ja ne pat neiespējami.
Vairāki uzņēmēji un politiķi medijos uzsākuši aktīvu polemiku par nepieciešamību pēc iespējas ātrāk ieviest eiro un šī mērķa sasniegšanai mīkstināt Māstrihtas kritērijus. Vienu no radikālākajiem priekšlikumiem pirms divām nedēļām pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle, kura aģentūrai norādīja, ka eiro jāievieš jau šī gada jūlijā, jo tuvākie 3-6 mēneši būs īpaši kritiski Latvijas tautsaimniecības izdzīvošanai. Uzsāktajās diskusijās tomēr netika skartas praktiskās iespējas paātrināt eiro ieviešanu un mīkstināt Māstrihtas kritērijus.
Kā zināms, lai pievienotos eirozonai, valsts ekonomikai un finanšu sistēmai jāatbilst vairākiem t.s. Māstrihtas kritērijiem. Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP); valsts parādam jābūt mazākam par 60 procentiem no IKP; inflācija ne vairāk par 1,5 procentu punktiem pārsniedz inflācijas līmeni trijās ES dalībvalstīs ar zemāko inflāciju; zemas ilgtermiņa procentu likmes; dalība Valūtas kursa mehānismā II.
Teorētiski Māstrihtas kritērijus nedaudz mīkstināt būtu iespējams, tomēr šādam solim būtu nepieciešama ES dalībvalstu politiskā griba un vienošanās. To norādījis arī Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu, atzīstot, ka šāda politiska lēmuma pieņemšana pilnībā ir dalībvalstu ziņā. Tomēr stingro kritēriju mīkstināšana ar mērķi veicināt krīzes skarto Austrumeiropas dalībvalstu pievienošanos eirozonai būtu ļoti sarežģīta.
Vairums no Māstrihtas kritērijiem atrunāti Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 121. un 104.pantā, kā arī līgumam pievienotajā 21.protokolā. ES pamatlīguma grozīšana būtu laikietilpīgs process un varētu ilgt gadu vai pat divus gadus. Vispirms Eiropadomei būtu jāpieņem politisks lēmums par starpvaldību konferences sasaukšanu. Pēc tam šai starpvaldību konferencei būtu jāļauj aptuveni gadu saskaņot dalībvalstu viedokļus, bet pozitīva iznākuma gadījumā izmaiņas pamatlīgumā atkal apstiprinātu Eiropadomes samitā. Visbeidzot visām dalībvalstīm šīs izmaiņas būtu jāratificē, kas atkal prasītu laiku.
Vienīgā kritēriju mīkstināšana teorētiski varētu attiekties tikai uz valstu dalību Valūtas kursa mehānismā II (VKMII), prognozē Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietu jautājumos Inta Vasaraudze, tomēr norādot, ka pat šāda iespēja ir maz ticama. I.Vasaraudze uzsver, ka Latvijai ir savs eiro ieviešanas plāns, pie kura nepieciešams stingri pieturēties.
Saskaņā ar līdzšinējām prasībām ikvienai valstij pirms eiro ieviešanas, iekļaujoties VKM II, divus gadus nacionālās valūtas svārstības pret eiro nedrīkst pārsniegt +/-15 procentus. Iespējams, ka dalībvalstis varētu apsvērt iespēju uzsākt diskusiju par šī perioda samazināšanu. Latvijai gan šādi atvieglojumi neko vairs nedotu, jo mūsu valsts VKM II iekļāvās jau 2005.gadā.
Ieguvējas no VKM II dalības perioda samazināšanas, piemēram, tikai līdz vienam gadam varētu būt Ungārija un Polija, kuras joprojām nav veikušas šo eiro ieviešanas priekšdarbu. Tieši šīs abas dalībvalstis 1.marta ārkārtas Eiropadomē tad arī uzsāka neformālo diskusiju par Māstrihtas kritēriju mīkstināšanu, uzsverot, ka tas paātrinātu Austrumeiropas valstu ceļu uz eirozonu.
Tomēr Latvijas eiro ieviešanas projekta vadītāja Sanita Bajāre prognozē, ka dalībvalstis būs ļoti piesardzīgas jebkādu Māstrihtas kritēriju mainīšanā. Kritēriju pārskatīšanas uzsākšana pavērtu ceļu milzīgam tirgošanās procesam starp dalībvalstīm, norāda S.Bajāre. Ir pietiekami daudz ES „veco” dalībvalstu, kuru pārmērīgie budžeta deficīti neatbilst Stabilitātes pakta stingrajām prasībām un kuras vēlētos, lai arī tām tiktu izdarīti izņēmumi, līdzīgi kā pret Austrumeiropas dalībvalstīm.
Paredzams, ka eirozonas valstis arī ļoti uzmanīgi raudzīsies, lai Māstrihtas kritēriju mīkstināšana būtiski nevājinātu ES vienotās valūtas stabilitāti. Tieši šādu viedokli Francijas parlamenta abu palātu Eiropas lietu komiteju deputātiem nesen pauda Francijas ES lietu valsts ministrs Bruno Lemērs. „Paātrināta iestāšanās eirozonā ir iespējama, tomēr to jāvada pietiekami striktiem noteikumiem, lai jauno valstu pievienošanās nedestabilizētu eirozonu,” Francijas ministrs citēts portāla EurActiv franču versijā.
Tomēr eirozonas finanšu ministri 9.martā Briselē oficiāli noraidīja jebkādas spekulācijas par Māstrihtas kritēriju iespējamo maiņu. „Šis nav īstais brīdis sākt jaunas debates par kritērijiem dalībai eirozonā,” pēc tikšanās teica eirozonas līderis Luksmeburgas premjerministrs Žans Klods Junkers. „Nevar būt pat jautājums par nosacījumu maiņu dalībai eirozonā, vai par to, cik ilgi valstij ir jāgaida pirms eiro ieviešanas.”
Avots: www.nra.lv
