Pēc zemajiem janvāra rādītājiem februāra statistika uzrādīja nekustamo īpašumu darījumu skaita pieaugumu. Tikai februāra pirmajās trīs ar pus nedēļās vien Zemesgrāmatā Rīgā bija reģistrēti 706 nekustamā īpašumu pirkšanas un pārdošanas līgumi. Janvārī tādu bija tikai 405, kas ir pēdējos gados viszemākā darījumu aktivitāte.
Jāsaka, šāda notikumu attīstība arī bija gaidāma. Kompānija „NIRA Fonds” jau agrāk brīdināja, ka janvārī iesāktie darījumi ievelkas uz divām un pat trim nedēļām. Tā iemesls ir nepieciešamība pārdevējam iesniegt izziņu par nomaksātu mājokļa nodokli, kas tika ieviests gada sākumā. Labi, ka valsts iestādes šo problēmu atrisināja visai operatīvi, jo tagad uzzināt nodokļa apmēru un to samaksāt var, izmantojot interneta portālu www.epakalpojumi.lv. Pateicoties tam, izziņas saņemšana aizņem tikai divas-trīs dienas.
Rīgas nekustamo īpašumu tirgus februāra aktivitātes rādītājs ir visai līdzīgs pagājušā gada rādītājiem. Saskaņā ar „NIRA Fonds” fonds aprēķiniem 2009. gadā galvaspilsētā katru mēnesi tika reģistrēti vidēji 792 dažādu nekustamā īpašuma objektu pirkšanas un pārdošanas darījumi. Tas ir par mazliet mazāk, nekā 2001. gadā, kad ik mēnesi notika vidēji 839 darījumi.
Ik mēnesi reģistrēto pirkuma līgumu vidējā skaita statistika pa gadiem ir šāda: 2002. gads – 1 112 darījumi, 2003.g. – 1 238, 2004.g. – 1 585, 2005.g. – 1 674, 2006.g. – 1 861 darījums. 2007. gadā sākās kritums un mēneša vidējais darījumu skaits nokritās līdz 1 370 darījumiem. 2008. gadā ik mēnesi notika vidēji 853 darījumi. Rīgas nekustamo īpašumu tirgus mēneša reģistrēto pirkuma līgumu skaita rekords tika reģistrēts 2006. gada decembrī – 2 353.
Īpaši atzīmēsim faktu, ka laikā no 2001. līdz 2003. gadam galvaspilsētas nekustamo īpašumu tirgus attīstījās apstākļos, kad kreditēšanas noteikumi bija visnotaļ konservatīvi – gluži kā tagad. Tas ļauj izteikt pieņēmumu, ka, tiklīdz sāks uzlaboties valsts ekonomikas rādītāji un bankas sāks liberālāk finansēt aizņēmējus, noslēgto darījumu skaits Rīgas nekustamo īpašumu tirgū varētu pārsniegt 1 100 – 1 200 vienības. Taču pagaidām tirgus aktivitāte ir par 30-40% zemāka nekā tā varētu būt, ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi.
Februārī cenas dzīvokļiem sērijveida mājās palika praktiski nemainīgas. Cenu svārstības viena procenta robežās nedod pamatu runāt par to kāpumu vai lejupslīdi. Pareizāks situācijas raksturojums būtu sekojošs – pēc pusgadu ilga dzīvokļu cenu kāpuma, tirgus uz laiku ir stabilizējies. Tomēr tendence ir palikusi iepriekšējā – tiek izpirkti cenas un kvalitātes attiecības ziņā pievilcīgie objekti. Dzīvokļi sērijveida mājās mikrorajonos par cenu līdz 500 eiro kvadrātmetrā ir liels retums. Gluži kā ieprēkšējos mēnešos, saimnieka maiņa šādiem īpašumiem notiek ļoti operatīvi. Tie parasti ir darījumi piespiedu apstākļos. Visbiežāk šādos gadījumos pārdevēji negrib gaidīt, kad potenciālais pircējs noformēs hipotekāro kredītu, un dod priekšroku tiem pircējiem, kas ir gatavi uzreiz pārskaitīt visu summu. Ne par kādām papildu atlaidēm zemo cenu segmentā nav ne runas.
Dzīvokļi ar kvalitatīvi veiktu remontu Rīgas sērijveida mājās februārī, tāpat kā janvārī, tika pārdoti par 570-650 eiro kvadrātmetrā. Ja īpašuma cena ir 650 eiro/kv.m., tad tā pārdošana ievelkas uz pusotru līdz trim mēnešiem, kas ir pilnīgi normāls rādītājs gadījumos, kad īpašnieks dzīvokli vēlas pārdot par tirgus cenu.
Cenas ekskluzīvo mājokļu segmentā jau otro mēnesi pēc kārtas saglabā stabilitāti. Pircēji joprojām cenšas panākt no prestižu dzīvokļu īpašniekiem ievērojamas atlaides, taču tie stingri turas pie sava. Par dzīvokļiem pilnībā renovētās mājās Vecrīgā un vēstniecību rajonā tiek prasīti 2 000 līdz 4 000 eiro par kvadrātmetru, bet pircēji ir ar mieru maksāt „tikai” 1 700 līdz 2 500 eiro par kvadrātmetru.
Rīgas centrā par labiem standarta dzīvokļiem, kas nepieder pie luksusa klases, to pārdevēji prasa 1 200 līdz 2 000 eiro/kv.m. Tomēr pagaidām darījumi šajā segmentā visbiežāk notiek par cenu robežās no 1 000 līdz 1 200 eiro/kv.m. Šeit jāpiezīmē, ka par kvalitātes un atrašanās ziņā pievilcīgākiem dzīvokļiem tiek maksāts arī vairāk.
