Inflācija turpina atkāpties un tās ietekmējošie faktori teju nav mainījušies kopš pagājušā mēneša, tomēr negaidīts bija nelielais pakalpojumu cenu līmeņa sarukums. Pārtika un siltumenerģija samazināja inflācijas tempus, savukārt būtisku augšupvērstu ietekmi sniedza pieaugošās degvielas cenas pasaules tirgu saspīlējumu dēļ, turpinot savu kāpumu jau otro mēnesi pēc kārtas. Attiecīgi augustā kopējais cenu līmenis kritās par 0.6%, salīdzinot ar jūliju un gada inflācijai augustā sasniedzot 5.4%.
Vislielāko kritumu piedzīvoja pārtika un bezalkoholiskie dzērieni (-1.8%), galvenokārt pateicoties zemākām svaigu dārzeņu cenām. Saruka arī cenas ar mājokli saistītiem precēm un pakalpojumiem (-1.2%). Nozīmīgāko pozitīvo pienesumu sniedza transports un ar to saistītie pakalpojumi (+2.2%).
Pēc jūlija krasā tarifu pieauguma, elektroenerģijas cenas ir kritušās par 3%, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi. Siltumenerģijas tarifi reģionos turpināja samazināties (-1.7% augustā) un septembrī sagaidāms to kritums arī Rīgā. Attiecīgi cerība par mājsaimniecību budžetam draudzīgāku apkures sezonu vēl arvien ir pamatota.
Degvielas cenas augustā pieauga par 6.6% pret jūliju. Krievija un Saūda Arābija, pasaules lielākās naftas eksportētājas, nupat paziņoja, ka turpinās ierobežot savus naftas ieguves tempus līdz pat gada beigām. Kopš jūnija izskaņas naftas cena tirgū ir pieaugusi par 23%. Izrietoši brent naftas cena atgriezusies pagājušā gada novembra līmenī, taču cenas straujo kāpumu patlaban ierobežo krītošais pieprasījums. Ievērojamās un dažu brīdi neprognozējamās tirgus kustības vieš jautājumu par to, vai nākamajā nedēļā plānotājā Eiropas Centrālās Bankas sanāksmē tiks pēdējo reizi paceltas procentu likmes kā iepriekš gaidījām.
Augustā arīdzan negaidīti saruka pakalpojumu cenu līmenis par 0.1%. Pēdējo reizi pakalpojumu cenu kritumu pret iepriekšējo mēnesi piedzīvojām 2021.gada februārī. Kā viens no iemesliem šeit ir aviotransporta pakalpojumu cenu samazinājums, ko parasti piedzīvojam gada rudens mēnešos.
Savukārt vidējā neto darba samaksa š.g. 2.ceturksnī pārsniedza inflācijas gada izmaiņu tempu par 0.1 procentpunktiem, tādejādi laužot vairāk kā gadu ilgstošo pirktspējas kritumu. Kopumā tā ir pozitīva ziņa iedzīvotājiem un 2025.gadā prognozējam, ka atgriezīsimies 2021.gada pirktspējas līmenī. Taču no otras puses pastāv bažas, ka algu kāpums radīs inflācijas-algu spirāli.
Augustā Swedbank samazināja inflācijas prognozi – gada vidējā inflācija tiek lēsta 9% apmērā, un inflācija decembrī, salīdzinot ar 2022. gada decembri, prognozēta ap 2%. Tomēr nesenais naftas cenu kāpums rada augšupvērstus riskus mūsu prognozei.
Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
