Šī gada laika apstākļu dēļ kartupeļu kopraža būs mazāka nekā pērn, un arī standarta bumbuļu iznākums būs mazāks, nekā ierasts. Paredzams, ka Latvijā audzētu labu un kvalitatīvu sēklas un galda kartupeļu uz pavasara pusi pietrūks, secina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) eksperti.

Šogad par labu ražu varēja priecāties agro kartupeļu šķirņu audzētāji, kuri ražu vāca pirms Jāņiem. Vēsais laiks jūnijā un pēc tam jūlija karstums un sausums ietekmēja kartupeļu stādījumus lielākajā daļā Latvijas. Vidēji agrīno kartupeļu šķirņu stādījumi cieta visvairāk, jo vasaras sausuma periods sakrita ar aktīvo bumbuļu veidošanās posmu, to augšana apstājās, pašās kritiskākajās vietās sākās lakstu atmiršana. Kontrolrakumi uzrādīja, ka bumbuļu aizmetņu ir daudz, bet tie ir sīki. Normāli mitruma apstākļi iestājās tikai augusta otrajā pusē, tad atjaunojās arī bumbuļu augšana.

Māris Narvils, LLKC vecākais speciālists dārzkopībā norāda: „Lai arī septembra pirmā puse nodrošināja labus bumbuļu novākšanas apstākļus, tomēr lielo platību audzētāji nepaspēja visas platības novākt. Septembra pēdējā dekāde atnesa vēsu un mitru laiku, kas palielināja bumbuļu novākšanas risku – tie vairāk pakļauti mehāniskiem bojājumiem, atrašanās pārmitrā un vēsā augsnē var pastiprināti izraisīt lakstu puves ierosinātāju nonākšanu uz bumbuļiem, izraisot bumbuļu pūšanu, it sevišķi, ja fungicīdu veiktie smidzinājumi nav bijuši pietiekoši un pareizā laikā.”

Nelabvēlīgie laika apstākļi novākšanas perioda beigu posmā var atstāt ietekmi ne tikai uz ražas uzglabāšanās spēju, bet ietekmēt bumbuļu novākšanu vispār, it sevišķi smagāka mehāniskā sastāva augsnēs. Kartupeļu bumbuļu ilgstoša atrašanās pārmitrā augsnē var izraisīt arī to smakšanu, kas ļoti nelabvēlīgi ietekmēs to uzglabāšanos. Tie zemnieki, kuri piegādā bumbuļus tūlītējai pārstrādei, laika apstākļu radītās sekas izjutīs mazāk. Toties bumbuļi, kas būs jāuzglabā ilgstoši, var bojāties, tādējādi uz pavasara pusi vietējo tupeņu var pietrūkt.