Pedagogu skaita samazināšanās pēc pāris gadiem būs neizbēgama, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Kā intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” atklāja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, LIZDA respektē to, ka 2019.gadā varētu būtiski sarukt skolotāju skaits, jo tā ir objektīva realitāte, jo sarūk skolēnu skaits valstī.

Runājot par pedagogu atalgojuma modeli, LIZDA pārstāve atzina, ka kopumā var teikt, ka arodbiedrības ieteikumi ir ņemti vērā, būtiski palielināsies naudas apjoms sistēmā un būs ieguvēji, tomēr bijuši arī nepatīkami pārsteigumi.

Arodbiedrība nosoda pēkšņu un ar pedagogiem nesaskaņotu lēmumu nepalielināt algas bērnudārzu pedagogiem, kas strādā ar bērniem vecumā līdz 5 gadiem, un atstāt to pašvaldību brīvprātīgai izlemšanai.

Valdība un arodbiedrība iepriekš vienojās, ka skolotāju algas par vienu slodzi pakāpeniski pieaugs no 420 līdz 620 eiro mēnesī, un nākamgad septembrī līdz 680 eiro. Taču otrdien valdība nolēma, ka bērnudārzu pedagogiem, kuri strādā ar bērniem līdz 5 gadu vecumam un kuriem algas maksā pašvaldības, algas tik strauji necels. Arodbiedrība ir neapmierināta, ka Izglītības un zinātnes ministrija nesaskaņoja grozījumus ar sociālajiem partneriem un neievēroja formālo procedūru, kas paredz normatīvo aktu saskaņošanas kārtību.

LIZDA lems par pedagogu turpmāko rīcību, sasaucot Valdes ārkārtas sēdi nākamajā nedēļā.

Jau vēstīts, ka otrdien pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets šodien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kuram spēkā jāstājas 1.septembrī.

Kopumā pedagogu atalgojumam trīs gadu laikā papildus tiks novirzīti 56,5 miljoni eiro, no kuriem 47,5 miljoni eiro 2017. gadā, 52,8 miljoni eiro 2018. gadā, 2019. gadā sasniedzot 56,5 miljonus eiro. Paužot gandarījumu, ka izdevies panākt vienprātīgu atbalstu darba samaksu palielināšanai kultūras izglītības pedagogiem, ministrs norāda, ka papildus no valsts budžeta šim mērķim piešķirti 4,5 miljoni eiro. Tādejādi kopējais valsts papildus mērķdotācijas pieaugums pedagogu darba samaksai veidos 31,5 miljonus eiro ik gadu. Veicot finansējuma pārdali no izglītībai mazāk raksturīgām funkcijām, IZM ietvaros ir rasti papildu 16 miljoni eiro, kurus IZM jau 2017. gadā novirzīs atalgojuma palielināšanai arī sporta treneriem, profesionālās izglītības pedagogiem un augstskolu akadēmiskajam personālam.

Jaunais pedagogu darba samaksas modelis paredz, ka vispārējās izglītības pedagogiem ir radītas iespējas saņemt vidēji par 180 eiro vairāk nekā tagad. Katra skolotāja atalgojums būs tiešā veidā atkarīgs gan no pašvaldības, gan skolas direktora pieņemtajiem lēmumiem. Pašvaldībām ir jāveido tāds skolu tīkls, kas ir atbilstošs reālajai situācijai, iedzīvotāju migrācijas tendencēm, pieejamas un modernas skolas principiem. Izprotot un respektējot pašvaldību iespējas, ir noteikti vairāki pārejas periodi. Tas pašvaldībām ļaus ieviest jaunā modeļa nosacījumus pakāpeniski, gan izmantojot iespēju pārdalīt finansējumu starp skolām, gan saglabājot apvienotās klases 7.-9. klašu posmā, gan patstāvīgi nosakot atbalsta personāla finansējuma sadali. Tāpat pašvaldības varēs turpināt no valsts pedagogu darba samaksas mērķdotācijas apmaksāt lielāku pedagoģisko likmju skaitu, nekā tas ir noteikts valsts apstiprinātās mērķdotācijas ietvaros, taču šādi pašvaldību lēmumi var ietekmēt reālo skolotāja atalgojumu, jo lielāks likmju skaits var samazināt konkrētā pedagoga algu.

Foto:unplash/https://pixabay.com/en/users/Unsplash-242387//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/