Piecu gadu laikā būtiski pieaudzis iedzīvotāju optimisms par iespējām pensijas gadus pavadīt sociāli aktīvā un piepildītā ikdienā, liecina Swedbank iedzīvotāju aptauja. To cilvēku skaits, kuri uzskata, ka vecumdienās beidzot varēs izbaudīt to, kam šobrīd neatliek laika (kultūras pasākumi, ceļojumi, hobiji u.tml.), ir pieaudzis no 22% (2018.gadā) līdz 37% šogad. Ievērojami samazinājies pesimisms, – ja pirms 5 gadiem izteikti pieticīgām vecumdienām gatavojās 23% respondentu, tagad tie ir vien 13%. Vairākums ir pārliecināti, ka ir vērts krāt kādam mērķim, un pensija ierindojas starp top prioritātēm.
“Vērtējot šī gada aptaujas datus un to dinamiku piecu gadu laikā, ir redzams, ka uzkrājumu veidošana līdzi nes arī lielāku pārliecību par rītdienu. Cilvēki ir labāk informēti, kāpēc ir jēga krāt, savlaicīgi gatavojas pensijas gadiem, tāpēc ir drošāki, ka vecumdienas nebūs jāpavada tikai izdzīvošanas režīmā, bet varēs atļauties arī paceļot, nodoties hobijiem, apmeklēt kultūras pasākumus. Svarīgi, ka skats uz pilnvērtīgu dzīvi pensijas vecumā nav atrauts no realitātes, proti, cilvēki aizvien vairāk apzinās, ka nākotnes vēlmju piepildījums ir tiešā veidā atkarīgs no rīcības šodien. Tas ietver gan nodokļu maksāšanu, lai veidotos pensija 1. un 2.līmenī, gan arī pašu veidots uzkrājums vecumdienām, kas var būt pensiju 3.līmenis vai cita veida risinājums, kas garantē ienākumus nākotnē,” aptaujas datus komentē Vita Ņikitina, Swedbank Pensijas produktu līnijas vadītāja.
Interesanti, ka lielāks optimisms iezīmējas arī iedzīvotāju domās par to, vai pensijas vecumā nāksies turpināt darba gaitas. Par četriem procentpunktiem pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka turpinās strādāt sava prieka pēc, – tā šobrīd uzskata teju trešdaļa respondentu. Nedaudz, bet samazinājusies pārliecība, ka vecumdienās nāksies strādāt piespiedu kārtā, lai segtu visus izdevumus (tā uzskata piektdaļa respondentu, bet pirms 5 gadiem tā domāja 23%).
Jāatzīmē gan, ka, pieaugot iedzīvotāju vecumam, optimisms sarūk – par pilnvērtīgu un aktīvu dzīvi pensijas vecumā ir pārliecināti 45% jaunu cilvēku (18-29 g.), bet izteikti pieticīgai dzīvei gatavojas 28% sešdesmitgadnieku. Tāpat izteikti atšķiras nākotnes redzējums cilvēkiem ar dažādiem ienākumiem. Vairāk nekā trešdaļa cilvēku ar salīdzinoši zemiem ienākumiem pensijas gados gatavojas pieticīgai iztikšanai, bet cilvēkos ar ienākumiem, kas pārsniedz 900 eiro mēnesī (neto) valda pārliecība, ka varēs atļauties dzīvot aktīvu un pilnvērtīgu dzīvi (tā domā 42% respondentu).
Sagaida 1600 eiro un lielāku pensiju
Šogad uz pusi ir augušas cilvēku gaidas par vēlamo pensijas apmēru. Vidēji visaugstāko pensiju absolūtos skaitļos sagaida vīrieši, kuri gribētu saņemt vairāk nekā 1600 eiro mēnesī (sievietes – virs 1300 eiro mēnesī). Pirms 5 gadiem iedzīvotāju gaidas par vēlamo pensijas ampēru bija krietni zemākas – vīriešiem tie bija aptuveni 1000 eiro mēnesī, bet sievietēm nepilni 800 eiro.
Visvairāk respondentu – 66% – gribētu izmantot pensiju ceļojumiem, kam seko dažādi hobiji (47%) un tēriņi bērnu un mazbērnu vajadzībām (41%). Salīdzinot iedzīvotāju vēlmes ar pārliecību par to, kādām vajadzībām naudas patiešām pietiks, dominē tēriņi veselībai (56%). 5 gadu laikā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri domā, ka bez vajadzībām veselības uzturēšanai, atliks nauda arī ceļošanai, bērniem un mazbērniem, kultūras pasākumu apmeklēšanai un hobijiem.
Skaidrība par krāšanas jēgu, aug iesaiste pensiju 3. līmenī
Absolūts vairākums cilvēku (79%) ir pārliecināti, ka nepieciešams veidot uzkrājumus kādam mērķim. Starp prioritārākajiem respondenti min “drošības spilvena” veidošanu neparedzētiem izdevumiem, uzkrājumu vecumdienām, krāšanu lielākam pirkumam un bērnu izglītībai. Kopumā 55% respondent veido uzkrājumus pensijai (papildus valsts pensiju sistēmai), kas ir par 17 procentpunktiem vairāk nekā pirms 5 gadiem.
Pensiju 3. līmenī krājēju skaits piecu gadu laikā ir pieaudzis par 19 procentpunktiem (no 14% 2018.g. līdz 33% šogad). Ievērojami samazinājies to cilvēku skaits, kuri pilnībā paļaujas tikai uz valsts nodrošināto pensiju – tā uzskatīja 39% respondent 2018.g., bet šogad tā uzskata vien 16% cilvēku. Galvenais informācijas avots par pensijas uzkrājumu apmēru ir portāls Latvija.gov.lv, kur informāciju iegūst gandrīz puse no visiem respondentiem. Kopumā pensiju 3. līmenī šobrīd uzkrājumus veido vairāk nekā 388 tūkstoši dalībnieku, bet kopējā uzkrājumu summa ir gandrīz 670 miljoni eiro (informācija par uzkrājumiem uz šā gada 30. septembri manapensija.lv).
